Māksliniece Frānsisa Segelmane, kura stundām ilgi privāti strādāja ar karalieni Elizabeti, lai radītu perfektu viņas sejas skulpturālu atveidi, atklāja, kāpēc rosīgās ielas pie Bekingemas pils bieži vien darīja karalieni “nemierīgu”.
Pēc Frānsisas teiktā, vienas no karalienes izbraukumiem laikā “ap Bekingemas pili braukāja automašīnas. Karaliene ļoti uztraucās, ka kāds varētu tikt notriekts”.
Viņa atcerējās karalienes teikto: “Es par to tiešām uztraucos. Es tik ļoti uztraucos, jo viņi fotografē un neskatās, kurp dodas.”
Bekingemas pils centrālā atrašanās vieta — tieši blakus karaliskajiem parkiem, piemēram, Grīnparkam un Haidparkam — padara to par iecienītu tūristu galamērķi. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc princis Viljams un Keita Midltone, kā ziņots, neplāno nekad pārcelties uz turieni, pat pēc tam, kad kļūs par karali un karalieni.
Tā vietā tiek uzskatīts, ka Velsas princis un princese pārcelsies uz Forest Lodge, astoņu guļamistabu māju Greitvindzoras parkā. Tā varētu palikt par viņu “pastāvīgajām mājām”, savukārt Bekingemas pils kalpotu tikai kā viņu Londonas galvenā mītne nepieciešamības gadījumā.
Frānsisai paveicās ne tikai veidot skulptūru aizsaulē aizgājušajai karalienei, bet arī radīt prinča Filipa un karaļa Čārlza krūšutēlus. Atceroties laiku, ko viņa pavadīja kopā ar aizsaulē aizgājušo Edinburgas hercogu, viņa teica: “Es biju nervoza, tāpēc, lai pārrautu ledu, es viņam teicu: “Es domāju, ka es tev uzsmaidīšu.” Viņš to absolūti negribēja. Viņš teica: “Noteikti nē. Es absolūti ienīstu visus tos banālos portretus vai skulptūras.””
Neskatoties uz šo brīdi, Frānsisa ar prieku atceras hercogu, raksturojot viņu kā “ļoti vieglprātīgu… Viņš arī runāja ar mani par došanos gleznainās brīvdienās”.
Viņai bija retais gods pavadīt privātus brīžus ar diviem monarhiem, un viņa veidoja Čārlza skulptūru laikā, kad viņš vēl bija Velsas princis. Viņu četras fotosesijas notika viņa rezidencē Haigrovā. Runājot par tagadējo karali, Frānsisa dalījās tikai siltos vārdos.
Viņa raksturoja karali Čārlzu kā “ārkārtīgi uzmanīgu un gādīgu vīrieti”, kurš ar viņu runāja par pasaules lietām. “Viņš runāja par mieru, uztraucās par visiem. Viņš atstāja ļoti, ļoti īpaša, gādīga cilvēka iespaidu. Arī ļoti jūtīgs,” viņa atcerējās.
