Kultūras un mūzikas personība Artūrs Uškāns šonedēļ atklājis to, ko daudzi fani varbūt jau nojauta, taču tikai tagad viņš pats to skaļi pateicis — viņa mērķis nav mēģināt “pārdziedāt” citus mūziķus, bet gan patiesi izteikt sevi, savu dvēseli un emocionālo pasauli caur katru skaņu. Šajā atklātajā sarunā viņš dalījās pieredzē no šova “Pārdziedi mani!”, kur piedaloties viņam nākas izaicināt sevi visdažādākajos mūzikas žanros, taču galvenais izaicinājums, viņaprāt, ir būt patiess pret sevi, nevis censties pārspēt citus dalībniekus vai iespaidot skatītājus ar tehnisku pārākumu.
Uškāns aprakstīja, ka viens no nesenākajiem radošajiem izaicinājumiem bija piedāvājums rakstīt mūziku XIII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku deju uzvedumam “Viedvasara”. Atbildēt “jā” šim uzdevumam gan nozīmēja ne tikai pieņemt uzdevumu, bet arī iedziļināties tā būtībā — radīt skaņu, kas spēj vienot kustību, kultūru un skatītāju emocijas. Ar to pieredze viņam atgādināja, ka mūzikā viss sākas no iekšējā impulsa un ticības pašam sev, nevis vēlmes pārspēt citus.
Lielākais izaicinājums šovā, Uškāns atzīst, ir izkāpt no savas komforta zonas. Reizēm tas nozīmē iemiesot pilnīgi citu stilistikas un žanra tēlu — no roka līdz pat klasiskām vai citu lauku dziesmām — taču tas noved pie svarīgas atziņas: “Lielākais uzdevums šādās reizēs ir nevis pārdziedāt citus, bet pašam sevi.” Tas ir kļuvis par viņa personīgo moto, mūzikas ceļa kodolu un to, kas iedvesmo arī turpmāk turpināt meklēt jaunas izteiksmes formas.
Artūrs Uškāns savulaik guvis skatuves pieredzi teātra trupā un šovā, taču tieši šis jaunais izaicinājums liek viņam pārdomāt, kā autentiskums pārspēj efektu. Viņš norāda — repertuārs, tēli vai frizūras šovā ir tikai rīki, bet patiesais vēstījums nāk no dziļas pašizziņas un spējā klausīties savu iekšējo balsi, nevis tikai vērot, ko dara citi.
Turklāt Uškāna skatījumā folklora un etnomūzika, kurās viņš ir dziļi iesaistīts, sniedz vērtīgu perspektīvu — tās ir skaņas, kas stāsta par cilvēka emociju bagātību, par cīņu ar sevi un par to, kā mūzika kļūst par autentisku identitātes izpausmi. Viņš saskata paralēli starp šo pieeju un šovu formātu: abos svarīgākais nav citu pārspēšana, bet gan spēja atrast un parādīt savu balsi pasaulē, kas dažkārt ir pārāk skaļa un salīdzinājumu pilna.
Artūra Uškāna dzīves un profesionālā ceļa stāsts ir spēcīgs aicinājums nenovērsties no sava “es”, sakot, ka patiesā mūzika rodas tikai tad, kad mūziķis ir gatavs atklāt savu dvēseli, atvērt sirdi un ļaut pasauli to sadzirdēt tādu, kāda tā ir — nevis salīdzināt savus panākumus ar citu panākumiem, bet gan radīt skaņu, kas atspoguļo paša patiesumu.
