Kad publiskajā telpā nereti valda haoss, skaļi saukļi un virspusējas debates, viena balsišķa un pieredzēm bagāta sieviete spēj izcelties ar skaidru, mierīgu un dziļdomīgu vārdu. Tā ir Vaira Vīķe‑Freiberga, Latvijas Valsts eksprezidente, zinātniece un sabiedriski domājoša personība, kura žurnāla Patiesā Dzīve jaunākajā numurā dalījusies pārdomās par dzīvi, ticību un to, kā mēs varam augt un attīstīties gan kā indivīdi, gan kā sabiedrība.
Saruna sākas ar atmiņām par laiku, kad vēl dzīvojot trimdā Kanādā, Vīķe‑Freibergai bija skaidra vīzija par brīvu un demokrātisku Latviju. Šī ideja nebija precīzs zīmējums vai skice, bet gan dziļa ticība tam, ka Latvijai jābūt neatkarīgai valstij, kur cilvēki var brīvi domāt un pašrealizēties. Viņa stāsta, kā demokrātijas ideja trimdā radīja spriedzi starp paaudzēm — vecākā paaudze, kuras pieredze balstījās pirmskara laikos, nespēja pilnībā saprast jaunāko paaudzi, kas uzauga Rietumos un kurai bija citas vērtības un brīvības izjūta.
Vīķe‑Freiberga atklāj, ka šīs atšķirības tika izdzīvotas nevis ar skaļiem strīdiem, bet ar atvērtu dialogu, piemēram, sarunās ar latviešu māksliniekiem un studentiem Toronto universitatē, kur idejas tika brīvi izteiktas un debatētas. Viņas atmiņas par debašu vakarā diskusiju par šķietami absurdiem tematiem iezīmē cieņu pret domu brīvību un inteliģenci — elementi, kas viņai šķita īpaši svarīgi, veidojot patiesi demokrātisku sabiedrību.
Intervijā Vīķe‑Freiberga nebaidās runāt arī par ticības nozīmi — “Lai Dievs dod, ka varam augt un attīstīties”, viņa saka, norādot, ka pat visos laikos, kad apkārt valda neskaidrība vai konfliktējošas idejas, dziļa ticība un iekšējā nostāja var būt ceļvedis uz garīgu un sabiedrisku attīstību. Viņas skatījumā ticība nav tikai reliģiska frāze, bet dzīvesprakses un perspektīvas elements, kas palīdz cilvēkiem saskatīt augstāku mērķi un saglabāt dziļu cilvēces cieņu viens pret otru.
Bijusī prezidente arī atklāj personiskas atziņas par to, kā dzīves pieredzes un pārdomas ir veidojušas viņas skatījumu uz Latviju un pasauli, atgādinot, ka mēs kā sabiedrība varam mācīties no pagātnes — par vērtībām, atbildību un cilvēka vietu brīvā sabiedrībā. Vīķe‑Freiberga uzsver, ka garīgā izaugsme un spēja cienīt cits citu ir pamats ilgstošai un stabilai attīstībai, un tieši šo domu viņa aicina turpināt kultivēt katrā cilvēkā.
Šī saruna, kas publicēta žurnālā Patiesā Dzīve, kalpo kā iedvesmas avots ne tikai tiem, kas seko valstiskajām pārmaiņām, bet arī ikvienam, kurš meklē ceļu uz dziļāku dzīves jēgu un personīgo izaugsmi.
