Pasaules mēroga operzvaigzne Elīna Garanča šonedēļ atklāja to, ko daudzi jutīgi skatītāji ilgi nojauta, bet vēl neviens nebija izteicis tik precīzi un emocionāli dziļi. Latvijā mūzikas dzīves leģenda, Maestro Raimonds Pauls, svinot savu 90. jubileju, ir iedvesmojis miljoniem cilvēku ne tikai ar skaņdarbiem, bet arī ar dzīves gudrību, un Garančas vārdi par viņa personību skar dziļāk nekā jebkuras klasiskās kritikas rindas.
Intervijā, kura ātri kļuva par Latvijas kultūras aprindu galveno sarunu tematu, Garanča atklāti dalījās savā skatījumā uz to, ko nozīmē būt «pasaulīgam» cilvēkam un kā Maestro Pauls šo jēdzienu īsteno savā mūzikā un dzīvē. Viņa atzīst, ka pasaules plašums — ceļojumi, starptautiskas prestižas balvas vai milzīgs klausītāju loks — pats par sevi nenosaka cilvēka spēju ietekmēt pasauli vai to patiesi saprast. Tās ir dziļākas cilvēciskas īpašības, kas padara cilvēku par patiesi universālu — un Maestro, Garančas domās, ir īsts šī vārda nesējs.
Elīna atceras, kā jau bērnībā viņu fascinēja Raimonda Paulsa mūzika, īpaši dziesmas, ko izpildīja bērnu ansamblis «Knīpas un knauķi». Viņas sapnis kļūt par daļu no šī radošā pasaules sākās tieši ar šo bērnības mīlestību pret mūziku, kaut arī viņas māte sākotnēji to neatbalstīja. Gadiem vēlāk, klausoties Paulsa mūziku kino un teātra skaņdarbu izpildījumā, viņa saprata, ka šī mūzika ir daudz vairāk nekā skaņas — tā ir cilvēka dvēseles stīga, kas pieskaras ikvienam neatkarīgi no valodas.
Savas sadarbības laikā ar Maestro viņa atklāja ne tikai mūzikas radīšanas procesu, bet arī cilvēcisku tuvību un sirsnību, kas bieži paliek ārpus skatuves gaismas. Viņa stāsta par Paulsa ķermeņmīlestību pret humora izjūtu un spējām ironizēt par sevi, jo tieši šī cilvēcība, viņasprāt, padara cilvēku par īstu mākslinieku — ne tikai virtuozu tehniski, bet arī emocionāli.
Garancha arī komentēja to, kā pasaules plašums ietekmē mūzikas uztveri, norādot, ka Paulsa skaņdarbiem ir unikāla spēja aizskart cilvēku sirdis visā pasaulē — no Ķīnas līdz Amerikai, no Itālijas līdz Francijai. Viņasprāt, šī spēka būtība slēpjas tajā, kā mūzika atspoguļo tautas dvēseles stāvokli un kultūras kodu, kas ir neatņemama Maestro identitātes daļa.
Elīna smējās, ka, runājot par savām lomām viņas sadarbībā ar Paulsu, ir skaidrs, kurš no viņiem ir komandējošais gars. Viņa ar sirsnīgu humora izjūtu piebilda, ka Maestro noteikti valda pār notīm un ritmiem, bet viņa pati dažkārt uzņemas iniciatīvu klasiskās mūzikas daļā, kur jūtas tuvāka savai profesionālajai izaugsmei.
Noslēdzot sarunu, Garanča uzsvēra, ka Latvijas kultūras ainava nebūtu tāda pati bez Raimonda Paula — viņš ir ne tikai komponists un mūziķis, bet simbols, kas iemieso Latvijas mūzikas dvēseli. Viņas vārdi par Maestro atstāj klausītājus aizdomāties par to, cik reti sastopama ir tāda meistarība, kas pārsniedz robežas un valodas, kļūstot par universālu valodu pašai mūzikai.
