Kino pasaulē reti kad uzrodas stāsti, kas tik intensīvi un negaidīti spalina skatītāju emocijas kā “Podnieks on Podnieks” — dokumentāla filma, kas pārceļ skatītāju tieši uz padomju Latvijas smagāko vēstures brīžu sirdi un prātu. Šī nav parasta biogrāfija, šī ir cīņa ar aizmirstību, slēptām atmiņām un negaidīti asām atziņām par dzīvi laikā, kad pasaules kārtība drupinājās pašā priekšā.
Filmas centrā ir Juris Podnieks — vārds, kuru daudzi kino cienītāji vairs neatpazīst, bet kurš reiz bija viena no spilgtākajām dokumentālā kino gaismām visā Padomju Savienībā. Filmas veidotāji Antra Cilinska un Anna Viduleja izvēlējās ne tikai parādīt Podnieka dzīvi un darbus, bet arī skatītāja smadzenēs iedegt diskusiju par to, ko nozīmē būt lieciniekam vēstures lūzuma brīdim.
Vairāki festivāli, tostarp Jihlava Starptautiskais dokumentālo filmu forums, ir izvēlējušies šo filmu — ne tikai par Goda viesi, bet arī kā būtisku liecību par cilvēku, kurš pats ar kameru rokās piedzīvoja PSRS sabrukumu un Latvijas atmodu. Tas ir filmas stūrakmens — nevis viens cilvēks, bet visa viena tautas pieredze, kura reiz tika notverta lēnās, melnbaltās kadrēs.
Podnieks nebaidījās no kara, nemitīga riskēšanas un atklātības. 1991. gada Rīgā, kad padomju spēki mēģināja sagraut brīvības sapņus, viņš nebēga. Viņa komanda, ieskaitot ilgstošos domubiedrus Andri Slapiņu un Gvido Zvaigzni, stājās pretī vardarbībai, un šajos šausminoši reālos kadros viņi ne tikai piedalījās notikumos — viņi bija tieši tajos. Šie mirkļi ir dokumentēti, un tie tagad ir atkal pieejami skatītājiem, pateicoties režisoru drosmei izvēlēties nepatīkamākos, bet vispatiesākos materiālus.
Un tur ir Pats stāsts — ne glancēts, ne izretušēts, bet brutāli godīgs un emocionāli neizturams. Filma aptver Podnieka radošo personību, atklājot viņa iekšējās cīņas, sapņus, baiļu un cerību sajaukumu. Tā izmanto manuskriptu izvilkumus, intervijas un nepublicētus materiālus, kas kopā veido patiesi nemierīgu, gandrīz hipnotisku portretu.
“Podnieks on Podnieks” tomēr nav tikai vēstures stāsts ar melnbaltiem kadriem un arhīva fragmentiem. Tā ir filma par to, cik bīstami ir būt patiesam, kad apkārt valda viltus realitāte un propagandas troksnis. Tas ir stāsts, kurš liek domāt par to, kāpēc mēs atceramies noziegumus, kāpēc kino var būt spēcīgāks par jebkuru vēstures grāmatu un kā viens cilvēks ar kameru var mainīt to, ko tauta atceras par sevi.
Filma jau tiek izrādīta festivālos un piesaista skatītāju uzmanību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Daudzi skatītāji ar asarām acīs atzīst, ka redzētais “Podnieks on Podnieks” lika viņiem piedzīvot vēsturi no jauna — nevis kā attālu faktu, bet kā sāpīgu, pulējošu iekšēju rētu, kuru nevar aizmirst. Tas ir stāsts, kas runā par cilvēka spēku, radošo uguni un neaizvietojamo lomu, ko dokumentālais kino spēlē, lai pasaule neaizmirst.
