Traumas nav tikai sportistu vai ekstrēmo piedzīvojumu cienītāju nelaime – visbiežāk mēs tās gūstam brīžos, kad vismazāk to gaidām, savā ikdienas ritmā, sev nezinot. Tieši sadzīves situācijās, kad mēs nedomājam par risku, var notikt kritieni pa trepēm, slīdēšana uz mitras virsmas vai neveikls solis, kas beidzas ar saišu sastiepumu, lūzumu vai pat pārsistu uzaci. Swedbank dzīvības apdrošināšanas dati rāda, ka ievērojama daļa traumu tiek gūtas tieši ikdienā – ne sporta zālē, ne darba vidē – un to sekas var ietekmēt gan mūsu veselību, gan ģimenes budžetu, ja nav nodrošināta papildu apdrošināšana pret traumām.
EVFizioFit treneru un fizioterapeitu komanda norāda, ka kritienu risku nav iespējams pilnībā izslēgt, tomēr to var ievērojami samazināt ar pareizu sagatavošanos un apziņu par savu ķermeni. Viens no galvenajiem ieteikumiem ir izvēlēties apavus, kas atbilst paredzētajai aktivitātei – piemēram, slideni “krokši” vai iešļūcenes, kam ir taisna zole, palielina slīdēšanas risku, īpaši uz dažādām virsmām pilsētā vai mājās. Apavu pareiza izvēle un stabila zole palīdz nodrošināt labāku saķeri ar grīdu.
Līdzsvara sajūta un ķermeņa koordinācija ir vēl viens svarīgs elements traumu profilaksē. Labs līdzsvars un ķermeņa kontrole var samazināt risksituācijas, piemēram, pēkšņu kritienu pa trepēm vai neregulāru virsmu. To var uzlabot ar vienkāršiem vingrinājumiem, piemēram, stāvot uz vienas kājas un noturot šo pozīciju 1–2 minūtes, vai veicot citas līdzsvara un stabilitātes trenēšanas metodes. Daudzi fizioterapeiti iesaka šādu līdzsvara treniņu kombinēt ar spiediena punktu un muskuļu aktivizācijas vingrinājumiem, kas kopumā uzlabo ķermeņa spēju reaģēt uz negaidītām kustībām vai slīdošu virsmu.
Svarīga ir arī vide, kurā mēs dzīvojam un pārvietojamies. To paši varam organizēt tā, lai samazinātu negadījumu iespējamību. Piemēram, remonta laikā trepes vienmēr nostiprina, pie tām ir kāds, kas tās tur, un tuvumā ir stabils balsts, pie kura pieturēties. Arī mājās ir vērts pārliecināties, ka grīdas segums nav slidens, paklāji nav sapinušies, un šķēršļi netraucē brīvai pārvietošanai. Tādas nelielas izmaiņas var ievērojami samazināt kritienu risku un ar to saistīto traumu iespējamību.
EVFizioFit komanda arī norāda, ka traumu ārstēšana, ja tā tomēr ir notikusi, ir atkarīga no bojājuma veida un organizma īpašībām – vieglus saišu sastiepumus parasti ārstē aptuveni mēnesi, savukārt kaulu lūzumi var prasīt rehabilitāciju līdz trim mēnešiem. Rehabilitācija un aktīva pieeja atveseļošanai var palīdzēt ātrāk atgriezties ikdienas ritmā. Līdzīgi kā fizioterapeiti uzsver, pēc traumas nekādā gadījumā nevajadzētu pilnībā pārtraukt fiziskās aktivitātes – neskartās ķermeņa daļas ir jāsaglabā aktīvas, lai palīdzētu asinsritei un vielmaiņai atbalstīt dzīšanas procesu.
Nogādājot šo domu līdz ikvienam, saudzīga attieksme pret savas ķermeņa sagatavotību un apzināta riska pārvaldīšana ikdienā var patiešām samazināt traumu iespējamību. Tādējādi vienkāršas darbības, piemēram, pareizu apavu izvēle, līdzsvara vingrinājumi un vide, kas optimizēta drošībai, var būt veiksmīgākais ceļš uz veselīgāku un drošāku dzīvi bez nevajadzīgiem kritieniem vai sāpīgiem ievainojumiem.
