Kad Aminata Savadogo ieradās pie grupas Singapūras satīns prezentācijas rudens sezonā, daudzi no viesiem burtiski apjuka – mūziķe, kuru gadiem pierasts redzēt ar perfektu, taisnu vai bizīšu frizūru, šoreiz stājās priekšā pavisam citā ampluā. Šoreiz Aminata ļāva savai galvas rotai dzīvot savu dzīvi – dabiski cirtainiem matiem, pilnīgi brīviem, burtiski burtu nozīmē palaistiem vaļā, lai tie dzīvotu pēc saviem likumiem un rakstītu savu stāstu.
Tas nebija tikai jauns izskats – tas bija lēmums, kurš aizkustina. Aminata atzinusi, ka jau gadiem ilgi centusies savaldīt savas dabiskās cirtas: taisnot, pincēt, pīt astītēs. Katra frizūra bija cīņa ar laiku un enerģiju, kas ilga stundām. Bizīšu pīšana, lai mati augtu veselīgi, prasa desmit stundas frizētavas krēslā – lai tikai slēptu to, kas patiesībā ir viņas identitātes daļa.
Bet šoreiz viss ir citādi. Aminata stāsta, ka ir sajutusi vajadzību dot sev pilnīgu brīvību, tieši tādu, kādu viņas mati ir no dabas. Neizlīdzinātus, nepiemērotus standarta skaistuma šabloniem, bet tieši tādus, kādi viņi aug. Viņa paskaidro, ka viņai pieticis šo matu taisnošanas un pīšanas posma, un viņa grib atgriezties pie kaut kā autentiska – pie tās daļas sevis, kas ilgi bija slēpta zem formas un formas.
Vēl jo vairāk – šī izvēle nāk laikā, kad Aminata strādā pie jauna albuma latviešu valodā. Tas ir emocionāls un personisks posms viņas dzīvē, un tas šķiet sakrīt ar viņas vēlmi izbaudīt savas dabiskās cirtas bez ierobežojumiem. Tas, kā viņa stāv uz sarkanā paklāja vai uz skatuves ar šīm brīvi plīvojošajām matu lokām, vairs nav tikai stilistikas jautājums – tas ir simbols.
Daudzi, kas satikās ar Aminatu šajā pasākumā, atzina, ka viņu nebūt nepazina pirmajā acumirklī. Šis jaunais, pašpārliecinātais skatījums it kā pateica – šī sieviete vairs nebaidās būt pati. Un tas atspoguļojas ne tikai viņas matos, bet arī viņas muzikālajā ceļā, kas šobrīd atver jaunas lappuses.
Ne velti fani un vērotāji sociālajos medijos šo frizūras maiņu komentē kā drosmīgu soli – kā solījumu, ka Aminata spēj pārsteigt ne tikai ar savu vokālu un mūzikas raksturu, bet arī ar to, kā viņa izvēlas sevi pasaulei rādīt. Tas vairs nav tikai par matiem: tas ir par identitāti, par brīvību, par sevis pieņemšanu tādu, kāda tu esi, bez liekiem dekorējumiem.
