Viņa ienāk telpā klusi, bez teatrāliem žestiem, it kā nemaz nevēlētos piesaistīt uzmanību. Platas bikses, jaka ar kapuci, gari, gaiši mati savilkti astē. Uz kreisā apakšdelma redzams tetovējums – neliela, bet pamanāma detaļa, kas liek uzreiz saprast: šī sieviete nav nejauša. Tā ir Zanda Zariņa-Rešetina – fitnesa trenere, sieviete ar stingru mugurkaulu un skaidru skatienu.
Pirmajā brīdī viņa šķiet ļoti meitenīga, pat trausla. Taču šis iespaids ir mānīgs. Aiz ārējā viegluma slēpjas noturība, kas veidojusies gadu laikā. Zanda nav no tām, kuras sabrūk pie pirmajām grūtībām. Tieši pretēji – viņa ir pieradusi izturēt, pielāgoties un iet uz priekšu, pat ja ceļš nav bijis gluds.
Viņas stāstā nav skaļu frāžu vai mākslīgi uzpūstas motivācijas. Ir mierīgs, pārliecināts tonis un sajūta, ka katrs vārds ir izsvērts. Zanda atklāti runā par sevis pieņemšanu kā procesu, kas nenotiek vienā dienā. Tas nav skaists lozungs vai sociālo tīklu citāts, bet ilgstošs darbs ar sevi – gan fiziski, gan iekšēji.
Viņa neslēpj, ka ilgu laiku dzīvojusi ar iekšēju spriedzi, ar vēlmi būt “pareizai”, atbilstošai kādam priekšstatam. Taču tagad šis posms ir aiz muguras. Zanda atzīst: brīdī, kad iemācījās pieņemt sevi tādu, kāda ir, kaut kas būtiski mainījās. Dzīve it kā ieguva citu garšu un tempu.
Fitnesa pasaule viņai nav tikai darbs vai ķermeniski rezultāti. Tā ir telpa, kur viņa iemācījusies klausīties sevī, saprast savas robežas un cienīt savu ķermeni. Šī pieredze atspoguļojas arī viņas attieksmē pret dzīvi kopumā – bez steigas, bez salīdzināšanās, ar iekšēju mieru.
Zanda nesauc sevi par ideālu un arī netiecas tāda būt. Viņa vienkārši ir klātesoša savā dzīvē, apzināta un godīga pret sevi. Un tieši šajā godīgumā slēpjas viņas spēks. Viņa ir pierādījums tam, ka pieņemšana nav vājuma pazīme, bet drosme.
Šodien Zanda Zariņa-Rešetina saka bez vilcināšanās: dzīve tikai tagad sākas. Ne tāpēc, ka iepriekš būtu bijis tukšums, bet tāpēc, ka beidzot nav jāizliekas. Un šī atklāsme ir klusāka par sensāciju, bet daudz spēcīgāka par jebkuru skaļu paziņojumu.
