Ikdienas steigā pārtikas veikala apmeklējums nereti kļūst par mehānisku darbību – bez saraksta, bez skaidra plāna un bieži vien arī tukšā dūšā. Šādi pirkumi ne tikai nemanāmi palielina ikmēneša izdevumus, bet arī rada haosu virtuvē un veicina pārtikas izšķērdēšanu. Tieši tāpēc arvien lielāka nozīme ir apzinātiem iepirkšanās paradumiem un iespējai paļauties uz stabilām, ilgtermiņā izdevīgām cenām. Sadarbībā ar “Maxima Latvija” satura veidotāja Madara Kivkucāne dalās savā pieredzē un ikdienas principos, kas palīdz iepirkties pārdomāti, izvairīties no impulsīviem pirkumiem un efektīvāk plānot pārtikas budžetu, izmantojot iniciatīvu “Zila cena – zema cena”.
Plānošana Madaras ģimenē nav formāls pienākums, bet gan pamats mierīgai ikdienai. Pirms došanās uz veikalu vienmēr tiek apskatīts ledusskapja saturs, lai saprastu, kas jau ir pieejams un ko patiesībā nepieciešams papildināt. Ēdienreizes tiek plānotas vismaz aptuveni nedēļai uz priekšu, sākot tieši ar produktiem, kas jau atrodas mājās. Tas ļauj ne tikai izvairīties no liekiem pirkumiem, bet arī gudrāk izmantot esošos resursus.
Šāda pieeja dod iespēju biežāk izvēlēties lielākus iepakojumus, kas ilgtermiņā ir izdevīgāki. Ja maltītes ir pārdomātas, nav nepieciešams steigā vairākkārt iegādāties mazus daudzumus. Kā uzsver Madara, lielāks iepakojums bieži vien nozīmē zemāku cenu par vienību un mazāk stresa ikdienā. Neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir arī saldēšana – gaļa, zivis, siers vai lielā katlā pagatavota zupa tiek sasaldēta, ja ir skaidrs, ka visu nepaspēs izmantot laikā.
Lai veikala apmeklējums nekļūtu par improvizāciju, Madara izmanto vienkāršu, bet ļoti efektīvu rīku – pierakstu tāfelīti pie ledusskapja. Tiklīdz rodas doma par nepieciešamu produktu, tas tiek pierakstīts. Vēlāk no šīm piezīmēm izveidojas iepirkumu saraksts, kas strukturēts pēc veikala nodaļām. Šāda sistēma palīdz ne tikai ietaupīt laiku, bet arī izvairīties no klaiņošanas pa plauktiem un nevajadzīgiem pirkumiem.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta sezonalitātei. Priekšroka tiek dota sezonāliem augļiem un dārzeņiem, kas parasti ir gan garšas ziņā bagātāki, gan draudzīgāki maciņam. Akciju piedāvājumi tiek izmantoti apzināti, izvērtējot, vai konkrētais produkts tiešām tiks izmantots. Ikdienā liela nozīme ir arī precēm ar stabilām, ilgtermiņā izdevīgām cenām. Iniciatīvas “Zila cena – zema cena” ietvaros vairāk nekā 3900 produktiem ir samazinātas regulārās cenas, kas ļauj plānot pirkumus bez steigas un nepaļauties tikai uz īslaicīgām akcijām.
Viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir iepirkšanās izsalkumā. Madara atzīst, ka šādās situācijās ļoti palīdz līdzi paņemta pusdienu kārbiņa vai veselīgs našķis. Tas ļauj saglabāt skaidru prātu un neiekrist spontānu pirkumu slazdā. Ikdienas lielākais ietaupījums, kā viņa uzsver, rodas tieši no paradumiem – regulāras plānošanas, iepirkšanās ar sarakstu un vienkāršu produktu izvēles, kurus iespējams izmantot vairākās maltītēs.
Ne mazāk svarīga ir radoša pieeja pārtikas izmantošanai. Madaras ģimenē nekas netiek izmests bez pārdomām – vakariņu dārzeņi nākamajā dienā var kļūt par zupu vai sautējumu, bet pāri palikušie produkti iegūst jaunu veidolu. Šajā procesā tiek izmantoti arī mūsdienīgi risinājumi, piemēram, mākslīgā intelekta rīki, kas, balstoties uz ledusskapī esošajiem produktiem, palīdz rast jaunas idejas pilnvērtīgām maltītēm. Ēdienu plānošanā tiek iesaistīta visa ģimene, padarot šo procesu ne tikai praktisku, bet arī vienojošu.
