Pirms neilga laika Berlīnes Komiskās operas diriģents Ainārs Rubiķis atgriezās uz vienu dienu Latvijā un radīja spilgtu atmiņu, kas paliks ar Rēziju Kalniņu un vēl daudziem viņas faniem. Ainārs saņēma Lielo mūzikas balvu par izcilu interpretāciju, un šī uzvara kļuva par emocionālu mirkli ne tikai viņam, bet arī viņa sievai — aktrisei un režisorei Rēzijai Kalniņai.
Kad Ainārs stāvēja uz skatuves un runāja savā pateicības runā, viņa vārdi izskanēja kā dzejolis par mīlestību un kopdzīves spēku. Viņš nosauca Rēziju par savu mīļo sirdi un pateicās viņai par visu, ko viņa ir atdevusi un darījusi, lai viņa muzikālais ceļš varētu kļūt par to, kāds tas ir. Aināra vārdi — ka aiz katra veiksmīga vīrieša stāv sieviete — izraisīja neskaitāmas sajūtas, jo tie lika pasvītrot ne tikai profesionālos sasniegumus, bet arī to, cik daudz emocionālā atbalsta un klātbūtnes ir nepieciešams, lai veidotu dzīves stāstu.
Pēc ceremonijas, kad foto spīdošie zibspuldzes bija norimušas, Rēzija dalījās ar žurnālistiem un atzina, ka nekad nav jutusi šo “upuri” tādā veidā, kā to izteica viņas vīrs. Viņa paskaidroja, ka tas viss ir dzīves mūžības kontekstā — katram ir savas sāpes, mācības un pagājusi cauri dažādām situācijām. Taču šajā skaistajā dienā viņi bija kopā, un tā bija viņu balva — vairāk nekā jebkura statuete vai apbalvojums.
Jo īpaši sirsnīgi bija tas, ka, lai gan Aināra ikdiena lielāko daļu laika rit Vācijā, viņi neprasīja neko vairāk kā vienkāršu laiku viens ar otru. Pirms dodoties uz banketu, kur pulcējās radošās aprindas un sabiedrības ievērojamākie cilvēki, Rēzija un Ainārs izmantoja mirkli opernama gaitenī, lai vienkārši būt kopā, baudīt klusumu un tuvību, ko tik reti var piedzīvot.
Ainārs dalījās arī savos ikdienas darbos, kas varbūt nav tik spoži, bet ir ļoti nozīmīgi viņu attiecību dinamikā — viņš satika sievu, satika suņus, nopirka ēdienu viņiem un aizveda tos uz veterināro klīniku, kur viss tika sakopts un rūpīgi pārbaudīts. Šie sirsnīgie, ikdienišķie darbi bija kā simbols tam, ka viņu attiecības nav tikai par publisku uzmanību, bet gan par īstu kopdzīvi, kur katrs mirklis ir vērtība.
Aktrise arī atzina, ka viņai ļoti patīk būt “aiz” sava vīra — ne tikai kā teiciens, bet kā īsta partnerība, kurā var būt klāt gan sveču gaismā, gan klusumā. Tieši šī rūpniecība, sapratne un kopīgās sajūtas padara viņu stāstu par kaut ko vairāk nekā tikai par vienu balvu vai vienu vakaru.
