Sabiedrībā sildas diskusija par to, vai Latvijas skolēniem vajadzētu saglabāt tradicionāli garo vasaras brīvlaiku vai tomēr to krietni saīsināt, un par šo tēmu savu skarbo un personīgo viedokli snieguši arī divi sabiedriski pazīstami daudzbērnu vecāki – mūziķis Intars Busulis un aktrise Kristīne Krūze‑Hermane.
Portālā «Manabalss.lv» sāktā parakstu vākšana par vasaras brīvlaika saīsināšanu līdz pusotram mēnesim izraisījusi plašas reakcijas. Īpaši strīdīgs ir priekšlikums īsināt vasaras brīvo laiku, pagarinot rudens, ziemas un pavasara brīvlaikus, lai nodrošinātu vairāk laika mācībām un padarītu mācību gadu homogēnāku.
Intars Busulis, kuram ir pašam vairāki bērni, publiski atzinis, ka šāds priekšlikums viņā izraisa spēcīgas emocijas. Viņš uzsvēris, ka tieši ilgi vasaras mēneši ir tie mirkļi, ko bērni gaida visu gadu un kas viņiem sniedz neaizmirstamas atmiņas. «Manuprāt, rudenī un pavasarī pilnīgi pietiek ar nedēļu brīvlaiku, bet vasarā bērniem būtu jābūt plašam laika posmam, kad var doties pie ezeriem, nometnēs vai vienkārši būt ārā – to neizdarīsi, ja brīvlaiks ir krietni īsāks,» teic mūziķis.
Busulis arī norādījis, ka Latvijas klimats un ģeogrāfija padara vasaru par unikālu laiku bērnu aktivitātēm un piedzīvojumiem, ko rudens vai ziema nevar aizstāt. Tieši šie mirkļi ar ģimeni, dabā un svaigā gaisā, viņaprāt, veido bērna bagātīgāko dzīves pieredzi.
Savukārt aktrise un trīs bērnu mamma Kristīne Krūze‑Hermane nav pilnībā pret ideju, taču arī ļoti skeptiska. Viņa atzīmējusi, ka daudz lielāka svara šajā diskusijā būtu saruna par to, kā padarīt mācību procesu mazāk nogurdinošu, nevis tikai paļauties uz brīvlaiku saīsināšanu. «Mani pārliecinātu tikai tas, ja bērnu dienas mācību stundas skaits tiktu samazināts, saglabājot pietiekamu brīvo laiku – tas būtu samērīgi,» viņa saka.
Krūze‑Hermane arī skaidri izteikusies par to, ka daudzi skolotāji, visticamāk, negribētu pagarināt mācību gadu, jo tas nozīmētu viņu pašu atvaļinājuma laika īsināšanu. Viņa arī pieskaras vēl citai sabiedrībai būtiskai tēmai – par likumu, kas liedz bērniem labot pārbaudes darbus. Šis viņasprāt esot daudz absurdāks ierobežojums nekā brīvlaika ilgums, jo tas tieši ietekmē bērnu mācīšanās procesu un pašattīstību.
Kristīne atklāj, ka šādas sistēmiskas problēmas liek domāt ne tikai par to, cik ilgi bērniem jābūt brīvlaikā, bet arī par to, kā viņus sociāli un emocionāli atbalstīt ikdienā. Viņas skatījumā tieši kvalitatīvs mācību laiks ar mazāk stundām un vairāk atbalsta elementiem bērniem varētu būt daudz vērtīgāks nekā vēl īsāks vasaras brīvais laiks.
Diskusija par brīvlaiku Latvijā turpināsies, un daudzi vecāki, pedagogi un sabiedrības pārstāvji turpina dalīties savos spēcīgajos, emocionālajos un bieži pretrunīgajos viedokļos.
