Aktieris Andris Bulis pēdējā gada laikā piedzīvojis krasas pārmaiņas savā personīgajā dzīvē. Pēc 18 laulībā pavadītiem gadiem viņš vairs nedzīvo kopā ar sievu Ilzi, un viņa jūtu centrs tagad ir pavisam citā virzienā. Aktiera sirdi iekarojusi zobārste Karīna Gleitnere, kura plašākai sabiedrībai zināma arī kā erotisko romānu autore ar pseidonīmu Karīna Račko.
Lai gan pāris publiski daudz nerunā par savām attiecībām, viņu kopīgā parādīšanās pasākumos un sociālajos tīklos pasaka vairāk nekā vārdi. Gada sākumā, sveicot savus “Instagram” sekotājus ar jauno 2025. gadu, Bulis izvēlējās nevis parastu apsveikumu, bet dzejas rindas, kurās atklāti runāja par to, ka ir mazliet pieaudzis un ka mīlestība ir galvenā dzīves jēga.
Janvāra beigās Kuldīgā, restorānā “Bangerts”, notika muzikāls vakars, kur uzstājās duets “Grabulis”. To veido paši aktieri – Andris Bulis un Gints Grāvelis. Zālē starp klausītājiem atradās arī Gleitnere, un klātesošie varēja redzēt, ka viņas klātbūtne aktierim ir īpaši svarīga. Atmosfēra bija silta, personiska, un skatītāji pamanīja, cik īpaši Bulis uzrunā tieši viņu.
Tomēr vislielāko uzmanību piesaistīja cits vakars. Kultūras centrā “Ulbrokas pērle” notika koncerts “Olga un draudzenes”, kuru vadīja pats Bulis. Pasākuma gaitā viņš negaidīti ļāvās emocijām un no skatuves publiski veltīja mīlas vārdus savai jaunajai simpātijai. Aktieris nosūtīja viņai gaisa skūpstu un deklamēja kaislīgas dzejas rindas: Es šonakt mīlu citādi, tā mīlējis vēl neesmu. Pie tavām kājām kritīšu, tās neprātīgi skūpstīšu.
Zālē valdīja īpaša spriedze – daļa skatītāju bija aizkustināti, citi pārsteigti par tik atklātu jūtu izpausmi. Taču bija skaidrs, ka aktieris šos vārdus saka no sirds. Viņa balss tonis, žesti un skatiens vienā mirklī pārvērta koncertu par ļoti personisku notikumu, kurā publika kļuva par liecinieci kādam intīmam solījumam.
Bulis un Gleitnere joprojām izvēlas par attiecībām runāt maz, tomēr viņu kopīgā parādīšanās dažādos pasākumos un sociālajos tīklos liecina par ciešu saikni. Un, kad jūtas izskan pat no skatuves, tās vairs nav iespējams noslēpt – tās kļūst par daļu no publiska stāsta, ko redz un dzird visi.
