Fitnesa trenere un sociālo mediju satura veidotāja Sendija Gabriela Oficiere un viņas dzīves partnere Danute Tamme ir kļuvušas par vienu no Latvijas visvairāk apspriestajiem pāriem, un viņu ceļš uz ģimenes veidošanu ir kļuvis par emocionālu stāstu, par kuru runā tūkstoši. Šis nav tikai stāsts par medicīnu vai statistiku — tas ir par neizsakāmām sāpēm, izmisumu, milzīgu nogurumu un, tajā pašā laikā, neizsmeļamu mīlestību un uzdrīkstēšanos ticēt brīnumam, ka reiz viņu sapnis par bērniem kļūs realitāte.
Sendija un Danute savu ceļu uz ģimenes veidošanu sāka vēl pirms kāzām ar apziņu, ka ir gatavas kļūt par māmiņām. Tas nebija vienkāršs lēmums — tas bija solis, pie kura viņas nonāca pēc ilgas iekšējas pārliecības veidošanas un sarunām ar tuviniekiem. Pagājušā gada sākumā viņas sāka praktiskos soļus mākslīgās apaugļošanas procesā. Ar stimulāciju procedūrām Latvijā un punkciju Kiprā viņām izdevās iegūt četras veselīgas blastocistas, kuras abas ar cerību dēvē par «mbaby». Pirmais transfērs šķita pilns ar cerībām, taču beidzās ar sirdi plosošu neveiksmi. Otrais mēģinājums, pie kura viņas sevi sagatavoja ar terapijām un akupunktūru, arī neatnesa ilgi gaidīto brīnumu.
Šie zaudējumi nav tikai statistika — tie ir stundas pušu naktīs, asaras, kas nav redzamas sociālajos tīklos, un pārdomas par to, vai cerība kādreiz tiks atalgota. Bet Danute un Sendija nekrīt izmisumā. Viņu stāsts ir kļuvusi par simbolu tūkstošiem pāru, kuri saskaras ar līdzīgām grūtībām. Viņas izvēlas runāt atklāti par šo sāpīgo ceļu, jo zina — klusēšana tikai padara sāpes smagākas, bet dalīšanās var iedvesmot citus nepadoties.
Turklāt šis ceļojums ir pilns ne tikai ar medicīniskiem soļiem. Pāris ir arī publiski dalījies savā ceļojumā uz Ameriku, kur viņas pavadīja neaizmirstamas dienas, meklējot spēku un iedvesmu šķietami nebeidzamā procesā. Sendija un Danute ir bijušas kopā septiņus gadus un apprecējušās 2023. gadā, un viņu attiecības ir kļuvušas par iedvesmu ne tikai vietējiem, bet arī plašākai LGBTQ kopienai Latvijā un ārpus tās.
Šodien viņu stāsts ir vairāk nekā tikai divu sieviešu centieni kļūt par māmiņām. Tas ir par to, cik daudz sirds, ticības un neatlaidības ir nepieciešams, lai pārvarētu neveiksmes un turpinātu cerēt. Kamēr viņas joprojām gaida savu bērnu, simtiem cilvēku visā valstī tur līdzi viņu ceļojumam, cerot, ka kādu dienu viņu sapnis piepildīsies un viņu ģimene tiks svinēta ar bērnu klusu raudu un laimes smaidu.
