Aktrise Inga Alsiņa‑Lasmane pēdējā sarunā atklājusi bēdīgo pavērsienu, kas noticis tikai mirkli pirms ilgi gaidītas pirmizrādes. Kad Inga jau bija finiša taisnē ar savu jauno teātri, ko kopā ar vīru Kalvi radījusi pēc iziešanas no Jaunā Rīgas teātra (JRT), liktenis ierāvis savu roku — pasauli pāršalkusi pandēmija, un arī Ingas sapņotā izrāde palikusi aizkavēta vai pat pilnībā atcelta ētisku apsvērumu dēļ.
Viss sākās pēc tam, kad Ingu un citus JRT aktierus negaidīti atlaida no darba. Kalvis toreiz solīja, ka radīs vietu, kur Inga varēs spēlēt — tā tapa Willa teātris fon Stricka villā, kur iecerētā pirmizrāde tika gaidīta ar nevaldāmu satraukumu un apņēmību. Bet izrādes laiks tuvojās paralēli valsts un pasaules dzīves satricinājumam — pandēmija atņēma iespēju pulcēties cilvēkiem, ierobežoja teātra dzīvi un lika pieņemt smagus lēmumus.
Inga atklāj, ka, lai gan teorētiski varētu spēlēt ar nelielu skatītāju skaitu, viņa un viņas komanda izvēlējās izrādes neuzvest — ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī ētisku apsvērumu dēļ. Šī izvēle nebija viegla — Inga piedzīvoja gan iekšēju apjukumu, gan dziļu vilšanos, jo mēģinājumi un radošais process jau bija bijis intensīvs un pilns cerību. Viņa norāda, ka šajā situācijā svarīgākais ir saglabāt cieņu pret skatītāju, pret teātri un pret sabiedrību, kas šajā laikā jutīs ļoti daudz dažādu emociju.
Sarunā ar Ingu kļūst skaidrs, ka šis brīdis mainījis ne tikai viņas skatījumu uz izrādēm, bet arī uz teātra dzīvi kopumā. Pandēmijas radītie ierobežojumi kļuvuši par spoguli, kur Inga ieraudzījusi, ka jauno, neatkarīgo teātru dzīve nav tikai aktieru spēlēšana uz skatuves, bet arī spēja pieņemt negaidītas situācijas un rast iekšēju mieru. Viņas vīrs Kalvis, kas bija idejas viens no galvenajiem dzinējspēkiem, kopā ar domubiedriem turpina strādāt pie citām radošām idejām, cerot, ka nākotnē būs jauni iemesli satikties ar skatītājiem.
Inga ne tikai vērtē šo notikumu kā izaicinājumu, bet arī kā pieredzi, kas viņu padarījusi stiprāku un atvērtu jauniem teātra formātiem. Viņas ceļš no aktiera pozīcijas tradicionālajos teātros līdz neatkarīgam un eksperimentālam skatuves darbam bijis grūts, bet arī piepildīts ar jauniem atklājumiem. Inga saka, ka pandēmijas situācija ir iemācījusi viņai nebaidīties no nezināmā un turpināt ticēt radošajai sajūtai pat tad, kad pasaulē valda nenoteiktība.
