Leģendārā Latvijas aktrise Olga Dreģe joprojām dzīvo kā cilvēks bez bremzēm — viņa saka, ka skries tālāk “kamēr kritīs”, un šīs vārdi liek aizdomāties par to, cik spēcīga un neatlaidīga var būt cilvēka dvēsele. Visu mūžu viņa ir slava, aplausi un radošais skrējiens, turklāt šis ceļš nebeidzas arī 86 gadu vecumā. Dreģe, kuru tautā dēvē par īstu dzīves dzinēju, dalās ar savām atmiņām, pieredzi un tuvāko laiku plāniem — viņa ne tikai spēlē teātrī, bet arī dodas viesizrādēs un iedvesmo cilvēkus visā Latvijā.
Jau vairāk nekā sešdesmit gadu ilgā karjerā Olga Dreģe ir atstājusi neizdzēšamu zīmi gan latviešu kino, gan teātra vēsturē — no spožajām lomām filmās kā „Vella kalpi”, „Purva bridējs” un „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” līdz visdažādākajiem skatuves darbiem. Šodien viņas smaids, humors un siltais raksturs turpina valdzināt publiku, kas viņu mīl un gaida katru jaunu izrādi vai koncertu.
Un šis skrējiens neapstājas — aktrise atklāj, ka, neskatoties uz gadiem, viņa turpina aktīvi strādāt. Pēdējā laikā viņa filmējusies daudzsēriju spēlfilmā un šovasar ir viens no skatuves iemīļotās dziesmuspēles „Tobago” sešu pilsētu tūres centrālajiem dalībniekiem. Dreģe ar prieku atzīst, ka izrādes tekstus zina no galvas, bet tomēr mācās no jaunajiem kolēģiem, ieklausoties viņu interpretācijās, kas piešķir jaunām niansēm sen zināmajam darbam.
„Tobago” stāsts pārvieto skatītājus 16. gadsimtā, kad latvieši ar cerību iekaroja brīvību un zemi tālā salā, taču piedzīvoja vilšanos — un tieši tas Dreģei šķiet svarīgi, jo arī mūsdienās cilvēki ilgojas pēc dzīva vārda un dzīva kontakta, ko sniedz teātris un mūzika. Reakcija, kad publika dzied kopā ar izrādes dziesmām un pat stāv kājās, Dreģei liek just, ka viņas dzīves pavediens ir vērsts tur, kur satiekas emocijas un kopība.
Tomēr aktrise nebaidās runāt arī par smagākajiem ceļa posmiem — savu pieredzi kara laikā, ģimenes bēgļu gaitām un nabadzību, kas viņu veidojusi par to, kas viņa ir šodien. Atmiņas par ģimeni, kurā aizvien valda optimismu pilna dzīves filozofija, Dreģei ir viens no svarīgākajiem spēka avotiem.
Pašlaik viņas dzīve vijas arī ārpus skatuves. Aktrise ar lepnumu stāsta par savu meitu, znotu un mazdēlu, kas devušies uz Kanādu, lai piedalītos Latviešu dziesmu svētkos, bet viņa pati ar prieku klausījusies koru izpildījumus, tostarp abu valstu himnas — latviešu un ukraiņu. Šīs pieredzes viņai acīmredzami liek pārdomāt gan pagātni, gan nākotni.
Olga Dreģe uzsver, ka viņu dzīvē visu nosaka pozitīvais spēks, mīlestība un pastāvīga tieksme pilnveidoties. Kaut arī viņa vairs nesvin tradicionālos Jāņus tāpat kā bērnībā, atmiņas par ugunskuriem, rotaļām un rīta rasu viņas sirdī vēl joprojām ir spilgtas. Pat mājās, skatoties televizoru, viņas rokas turpina kust, adot un strādājot ar diegiem — vēl viena pazīme tam, ka šī sieviete patiešām nekad neapstājas.
Un lai gan Dreģe jau domā par jauniem izaicinājumiem — tai skaitā par debiju romāna „Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” iestudējumā — viņa to uztver ar smaidu un ironiju: vai pateikt „paldies Dievam” vai „diemžēl” par šo iespēju? Vienā vai otrā veidā, viņas ceļš turpinās, un šis skrējiens, pēc viņas vārdiem, neapstāsies, kamēr sirds vēl sitīsies un spēks vēl ļaus turpināt radošo gaitas.
