Baiba Broka, populāra Latvijas aktrise un spoža personība Latvijas teātra ainavā, šonedēļ nolēma pārsteigt savu jaunāko dēlu Teodoru ar kaut ko īpašu – viņa aizveda viņu uz grupas Jumprava koncertu, kurš bija viens no Brokas paaudzes leģendārākajiem muzikālajiem notikumiem. Tas nebija tikai koncerts – tas bija solis laikā atpakaļ, kurā Baiba deva savai atvasei iespēju piedzīvot to, par ko viņa pati dzirdējusi tikai stāstos un kas viņai pašai kādreiz bija neatņemama dzīves daļa.
Teodors, kurš ir 14 gadus vecs, atzinīgi jokoja, ka mamma bija iegādājusies biļetes, un viņš to nevarēja noliegt. Viņš atzina, ka pats labprātāk izvēlētos kaut ko mūsdienīgāku – piemēram, biļeti uz tādu plaši pazīstamu festivālu kā Rolling Loud Austrijā –, bet tomēr šī muzikālā piedzīvojuma daļa likās viņam patiesi intriģējoša, kaut arī citādā stilā nekā viņa “popkultūras” gaume.
Broka atklāja, ka viņai pašai patīk Jumpravas mūzika, kaut arī viņa reti apmeklē lielus koncertus. Šī grupa bija lielā daļā viņas jaunības atmiņu, un viņa vēlējās šo īpašo pieredzi nodot arī dēlam – lai Teodors saprastu, kas pirms gadiem dzinusi milzum daudzus jaunos klausītājus uz šo mūziku, un lai viņš pats izbaudītu dzīves pieredzi bez ekrāniem un algoritmiem.
Savukārt dziedātāja Marija Naumova-Bullīta, kura ar eleganci un harizmu gadu gaitā ir iemantojusi plašu popularitāti Latvijas mūzikas skatuvē, uz koncertu ieradās kopā ar savu vīru Raiti Bullītu un dēlu Artūru. Artūrs gaidīja savu 14. dzimšanas dienu, un Naumova atzina, ka tieši Jumprava ir grupas, kuras koncertā viņa pati kā jauniete bija piedalījusies. Viņas stāsts ir kā muzikāls mantojums, ko viņa tagad nodod tālāk savam dēlam – tas ir ne tikai skaņu ceļojums, bet arī personīgās vēstures fragments, kas joprojām dzīvo viņas atmiņās un dvēselē.
Precīzi stāstot par to, kā Artūrs uztvēra izrādīto mūziku, viņš atzinās, ka jumpravas mūzika viņam bija pilnīgi jauns pieredzes laukums: “Jumprava man ir jaunums – nekad neesmu klausījies šādu mūziku!” Viņa vārdi pēc koncerta nebija tikai taktiski – viņš godīgi atzina, ka dzirdētais patiesībā viņam patika un likās citādāks, interesants un pārsteidzošs, negaidīts izaicinājums viņa ierastajai dzirdes pasaulei.
Kopumā šis vakars kļuva par īstu ģimenes muzikālu piedzīvojumu – ne tikai kā nostalģijas brīdis pieaugušajiem, bet arī kā logs jaunajai paaudzei uz laiku, kurā mūzika bija dzīva, skaļa un pārpildīta ar enerģiju, kas vienoja cilvēkus. Šāda kopīga pieredze atgādināja, ka mūzika var būt tilts starp paaudzēm, kurā vecāki un bērni kopā var atrast jaunas sajūtas, pārdomāt kultūras vērtības un vienkārši izbaudīt dzīves ritmu, kurš reiz šķita tik pašsaprotams.
