TV seja un piecu bērnu māmiņa Evelīna Strazdiņa nekad nav slēpusi, ka viņas ikdiena ir intensīva, taču tagad viņa godīgi atzīst – mīlestība pret ģimeni un darbs reizēm saplūst līdz izsīkuma slieksnim. Strazdiņa, kura plašāk pazīstama no populāra raidījuma vadīšanas un dzīvesstila projektu veidošanas, sarunā ar žurnālu atklāj, ka pat liela mīlestība nespēj pilnībā remdēt to nogurumu, ko rada nepārtraukts darbs un rūpes par bērniem.
Viņas ģimenē jau ir pieci bērni – lielie no iepriekšējās laulības un jaunākie piedzīvojumi, kas piepilda māju ar smiekliem, bet arī ar nemierīgu miegu un pastāvīgu steigu. Evelīna stāsta, ka viņas ceļš uz piekto bērnu bija neapzināts sapnis, kas piepildījās ar pateicību un pārsteigumu, taču realitāte ir daudz sarežģītāka, nekā sākotnēji šķita. Ir dienas, kad viņa mostas agrās stundās, lai dotos uz jaunu raidījuma filmēšanu, un tad naktī kāds mazais klusībā nāk klāt – un tas ir skaists, bet nogurdinošs process, kas liek atzīt, ka miegs ir greznība.
Strazdiņa atklāj, ka reizēm nogurums pārvēršas asarās, jo darbi un bērnu vajadzības vienmēr prasa savu daļu – nav iespējas “pasūtīt” skaidru galvu turpmākajai dienai, ja mājās gaida mazi bērni, kuri naktīs neļauj gulēt. Viņa uzsver, ka ģimenes atbalsts ir svarīgs – pašlaik viņas mamma palīdz ikdienas steigas brīžos, taču arvien skaidrāk ir jāsaprot, ka nepieciešams papildu atbalsts, piemēram, aukle, lai abi ar vīru varētu savienot darbu ar ģimenes dzīvi. Kā piebilst Evelīna, “esam nonākuši punktā, kad visi sākam izdegt,” jo zīmīgās noguruma pazīmes sāk parādīties vietās, kur tām nevajadzētu būt.
Darbs televīzijā un kultūras projekti Evelīnai ir ne tikai profesija, bet arī būtiska identitātes daļa – tas sniedz enerģiju un iespēju būt kontaktā ar cilvēkiem un notikumiem, kas viņu iedvesmo. Strazdiņa saka, ka pēc pandēmijas ierobežojumiem jauns raidījums par kultūru ir kā svaiga gaisa malks, kas palīdz atgūt to, kas tika zaudēts, un atgādina, cik svarīgi ir turpināt darīt savas “mazās lietas”.
Taču balanss starp ģimeni, darbu un personīgo laiku nav viegli saglabājams. Evelīna atzīst, ka katrs bērns, katra krīze un katrs jauns izaicinājums liek meklēt veidus, kā rast laiku sev un partnerim. Kaut arī sadzīves slogs ir milzīgs, viņa arī ieraudzījusi, cik liels atbalsts ir viņas vīram, kurš ne tikai ir blakus, bet arī pierādījies kā mīlošs un atsaucīgs tēvs. Strazdiņa skaidro, ka viņu sapņi nav grandiozi – reizēm pietiek ar vakariņām divatā vai dārza pastaigu, lai atgūtu saikni un atcerētos, kas patiešām ir svarīgs.
Visi šie brīži – mīlestība, nogurums, darba pienākumi un ģimenes kopība – veido Evelīnas ikdienu, kurā viņa strādā, audzina bērnus un cenšas neizdegt, kamēr dzīve turpinās ar visu tās nepārtrauktību un krāsainību.
