Kristiānas Lasmanes dzīvesstāsts nav vienkārša veiksmes pasaka, kurā viss notiek pats no sevis. Tas ir stāsts par skaudru realitāti, kļūdām un drosmi tās atzīt visas Latvijas priekšā. Šodien viņu pazīst kā iedvesmas avotu tūkstošiem sieviešu, taču ceļš līdz šim statusam ir bijis krietni skarbāks, nekā varētu šķist, vērojot spožos sociālo tīklu profilus. Kristiāna neslēpj, ka reiz viņa bija tā sauktā “nepareizā meitene”, kura meklēja sevi ne tajos pareizākajos virzienos un pieļāva kļūdas, par kurām sabiedrība mēdz tiesāt skarbi un bez žēlastības.
Šī atklātība ir viņas lielākais spēks un vienlaikus arī rēta, kas nekad pilnībā nesadzīs. Kristiāna atzīst, ka par savu izaugsmi un pašreizējo pozīciju dzīvē viņa ir samaksājusi ļoti augstu cenu. Tā nebija tikai nauda vai laiks, tas bija emocionāls un psiholoģisks slogs, ko nes līdzi publiska grēksūdze. Kad tu nolem kļūt par piemēru citiem, tev jārēķinās, ka pagātne vienmēr būs turpat blakus, gatava jebkurā brīdī atgādināt par sevi. Viņa neslēpj, ka ir piedzīvojusi brīžus, kad gribējies visu pamest un pazust, taču atbildība pret tiem tūkstošiem, kas viņā saskata cerību, nav ļāvusi apstāties.
Sievietes, kas viņai seko, bieži vien saskata Kristiānā sevi – viņas redz nepilnības, kas pārvērstas par dzinējspēku. Viņa nemēģina izlikties labāka nekā ir, un tieši šis godīgums ir tas, kas piesaista. Viņas transformācija nebija tikai vizuāla vai statusa maiņa, tā bija pamatīga iekšēja revīzija. Kristiāna runā par to, kā ir būt nepareizai sabiedrības acīs un kā pēc tam atrast spēku sevī, lai kļūtu par kaut ko vairāk. Tas prasīja atteikšanos no veciem ieradumiem, vides maiņu un, galvenais, drosmi paskatīties spogulī un ieraudzīt tur cilvēku, kurš ir pelnījis otru iespēju.
Tomēr panākumiem ir arī sava ēnas puse. Kristiāna atklāti stāsta par to, cik smagi ir nest iedvesmotājas lomu, kad pašai sirds kliedz pēc klusuma un miera. Viņa ir kļuvusi par simbolu tam, ka pat no pašas dziļākās bedres ir iespējams izkāpt, bet viņa neļauj nevienam aizmirst, ka katram šādam kāpienam ir sava cena. Viņa par to ir samaksājusi dārgi – ar savu privātumu, ar mierīgām naktīm un ar pastāvīgu nepieciešamību pierādīt, ka viņa vairs nav tā pati meitene, kuru savulaik daudzi norakstīja. Viņas stāsts turpinās, un tas ir atgādinājums ikvienam, ka mūsu pagātne mūs nedefinē, ja vien mēs paši esam gatavi maksāt cenu par savu nākotni.
