Kad saule tikko sāk krāsot pamali vai mēness gaisma sāk rotāties ūdens virsmā, Laura Liepiņa jūtas visdzīvākā. Tā nav vienkārši atpūta vai brīva brīža nodarbe – tā ir nevaldāma vilme, ko viņa pati bez liekas kautrības dēvē par īstu atkarību. Šī sieviete ir gatava upurēt miegu, komfortu un mieru, lai tikai sajustu to vienīgo un neatkārtojamo mirkli, kad auklas galā notraustās kāda dzīvība. Viņa neslēpj, ka tās nav tikai zivis, kuras, starp citu, gandrīz vienmēr atrod ceļu atpakaļ brīvībā. Tas ir stāsts par kaut ko daudz dziļāku, par dabas un cilvēka mistisko satikšanos, kas burtiski ievelk savos tīklos.
Laura atklāti atzīst, ka brīžos, kad dzīve viņu uz pāris dienām atrauj no ūdens, sirdī iestājas nemiers. Ja trīs dienas nav būts laivā, viņa sāk skaitīt stundas, gluži kā cilvēks, kuram nepieciešama kārtējā deva sava īpašā eliksīra. Tas ir pozitīvs neprāts, kas liek asinis ritēt straujāk. Kamēr citi ziemā drebinās uz ledus, Laura izvēlas šo laiku veltīt saviem mīļajiem – bērniem, ģimenei un draugiem, kompensējot to laiku, ko vasarā un rudenī nozog upe vai ezers. Viņa atceras tikai vienu reizi jaunībā, kad Latgalē mēģinājusi makšķerēt uz ledus, taču tas nebija viņas aicinājums. Viņas stihija ir atklāts ūdens un laivas dzinēja rūkoņa.

Pagājušās sezonas noslēgums Laurai paliks atmiņā uz visiem laikiem. Tas bija novembra beigās, kad sals jau sāka kost pirkstos un pirmais sniegs klāja zemi. Viņa burtiski nevarēja rast sev vietu mājās, gaidot brīdi, kad varēs tikt uz ūdens. Tā nebija vienkārši copēšana, tā bija cīņa ar dabu. Ielaižot laivu Jaunciemā, viņiem nācās strādāt kā ledlaužiem, jo osta bija aizsalusi. Atpakaļceļš izvērtās par īstu izdzīvošanas drāmu – lai dabūtu laivu laukā pa apledojušo Lucavsalas slipu, nācās iesaistīt pat papildspēkus, sakabinot divas automašīnas vienu aiz otras. Taču rezultāts bija tā vērts – pieci majestātiski zandarti un adrenalīns, kas sildīja labāk par jebkuru mēteli.
Mūsdienu tehnoloģijas Lauras hobiju ir pacēlušas pavisam citā līmenī. Viņas laiva ir aprīkota kā īsts kosmosa kuģis ar diviem Garmin Panoptix LiveScop devējiem. Tagad makšķerēšana atgādina aizraujošu videospēli, kur katra kustība ekrānā var nozīmēt jaunu trofeju. Viņa vairs nemet mācekli nezināmajā – tagad tas ir precīzs trāpījums mērķī. Viņa atceras vakaru kopā ar Kasparu Holmu, kad viņas personīgais rekords tika pārspēts pat divas reizes. Tā ir jauna pasaule, kur dabas instinkti satiekas ar augstajām tehnoloģijām, radot sprādzienbīstamu emociju kokteili, no kura Laura Liepiņa vairs nespēj un negrib atteikties.