Liepājas teātra spožākās zvaigznes Agnese Jēkabsone un Edgars Ozoliņš ir pāris, kas uz skatuves spēj izdzīvot smagākās drāmas, taču savā privātajā dzīvē viņi izvēlas pavisam citu ceļu. Šajā ģimenē valda nerakstīts likums – nekad nepazaudēt sevī mazo, nebēdnīgo bērnu, jo nopietnā pieaugušo pasaule viņiem vienkārši riebjas. Viņu mājās Liepājā, kur aug meita Adele, ikdiena nav pelēka rutīna, bet gan pilna ar smiekliem, rotaļām un apzinātu izvairīšanos no tā, ko sabiedrība dēvē par “nopietnu dzīvi”.
Agnese un Edgars atklāti atzīst, ka viņiem ir paveicies atrast vienam otru, jo abi uz pasauli raugās caur līdzīgu prizmu. Viņu attiecību pamatā ir nevis strikti pienākumi un garlaicīgas mājsaimniecības diskusijas, bet gan spēja kopā muļķoties. Šī iekšējā brīvība palīdz ne tikai saglabāt dzirksteli laulībā, bet arī sniedz nepieciešamo enerģiju darbam teātrī. Edgars neslēpj, ka viņam nepatīk rāmji, kuros sabiedrība mēģina iestūķēt pieaugušus cilvēkus – uzvalki, pārlieku nopietnas sejas izteiksmes un tēlotā gudrība viņam šķiet sveša.
Ģimenes pieaugums un meitas Adeles ienākšana viņu pasaulē nevis padarīja viņus par stingriem un garlaicīgiem vecākiem, bet tieši pretēji – deva leģitīmu iemeslu turpināt spēlēties. Adele aug vidē, kur radošums un fantāzija ir prioritāte. Agnese stāsta, ka viņai ir svarīgi, lai meita redzētu laimīgus un brīvus vecākus, nevis tādus, kuri ir noguruši no dzīves smaguma. Aktrise uzskata, ka bērnišķīgums ir dāvana, kas jāsargā, jo tieši tas ļauj saglabāt emocionālo veselību šajā steidzīgajā laikmetā.
Liepājas aktieru pāris neslēpj, ka reizēm viņu dzīvesveids var šķist dīvains tiem, kuri pieraduši pie tradicionāliem modeļiem. Tomēr viņiem ir nospļauties par citu viedokli. Viņi labāk izvēlas kopīgu dauzīšanos pa pagalmu vai spontānus izbraucienus, nekā sēdēšanu pie vakariņu galda, apspriežot nodokļus vai sadzīves problēmas. Šī spēja “izslēgt” pieaugušo režīmu ir viņu lielākais noslēpums, kā izturēt profesijā, kas prasa milzīgu emocionālo atdevi.
Viņu stāsts ir kā atgādinājums ikvienam, ka vecums ir tikai skaitlis pasē, bet dvēseles stāvoklis ir pašu izvēle. Agnese un Edgars ir pierādījuši, ka Liepājā var ne tikai radīt augsto mākslu, bet arī vienkārši būt laimīgiem savā mazajā, krāsainajā pasaulē, kurā pieaugušajiem ar viņu “problēmām” ieeja ir aizliegta. Viņi turpina mīlēt, spēlēt un būt tieši tik traki, cik paši vēlas, neatskatoties uz to, ko teiks kaimiņi vai kolēģi.
