Latvijas iemīļotā televīzijas personība un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare kārtējo reizi pierādījusi, ka viņa nebaidās saukt lietas īstajos vārdos, pat ja tie ir neērti un sāpīgi. Šoreiz viņas pārdomas skārušas kādu īpaši jūtīgu tēmu, kas liek aizdomāties ikvienam no mums – par morālo stāju un to, kā mēs reaģējam uz apkārt notiekošo netaisnību. Baiba ir nākusi klajā ar spēcīgu vēstījumu, kas burtiski satricina sabiedrības ierasto mieru un pašapmierinātību, norādot uz kādu bīstamu tendenci mūsu vidū.
Pēc viņas domām, vislielākie draudi sabiedrības drošībai un morālajai veselībai nenāk no atklātiem ļaundariem vai tiem, kurus mēs ierasti dēvējam par neliešiem. Nē, patiesās briesmas slēpjas pavisam kur citur – tajos, kuri izvēlas palikt malā. Baiba Sipeniece-Gavare uzsver, ka visbīstamākie ir nevis nelieši, bet tieši klusētāji. Šī atziņa nav radusies tukšā vietā, tā ir dziļi izjusta un novērota mūsdienu skarbajā realitātē, kur vienaldzība bieži vien kļūst par vislielāko ieroci pretējo spēku rokās.
Tas ir emocionāls un spēcīgs uzsaukums, jo klusētāji, kā norāda Baiba, ir tie, kuri patiesībā dod spēku neliešiem. Kamēr ļaundaris rīkojas, tieši apkārtējo klusēšana un neiejaukšanās kalpo kā neizteikts atbalsts un akcepts viņa darbībām. Ja nebūtu šī klusējošā pūļa, kas izliekas neko neredzam un nedzirdam, neliešiem vienkārši nebūtu platformas, uz kuras izvērsties. Šī klusēšana rada ilūziju par visatļautību, kas baro ļaunumu un ļauj tam augt augumā, līdz tas kļūst nevaldāms.
Baibas vārdi izskan kā brīdinājuma zvans ikvienam, kurš kaut reizi ir nodomājis, ka “tas uz mani neattiecas” vai “labāk neiejaukties”. Viņa skaidri definē šo mehānismu: klusētāji ir tie, kas baro netaisnību ar savu pasivitāti. Viņa mudina mūs pārskatīt savas vērtības un saprast, ka katra klusēšanas sekunde ir mazs, bet nozīmīgs ieguldījums tajā haosā, ko rada tie, kuriem nav ne sirdsapziņas, ne morāles robežu.
Šī atklāsme ir ne tikai par politiku vai globāliem notikumiem, bet par mūsu ikdienu – darbā, ģimenē, uz ielas. Baiba Sipeniece-Gavare liek mums ieskatīties spogulī un pajautāt sev, kurā pusē mēs esam tad, kad notiek kaut kas nepareizs. Viņas drosme runāt par šo tēmu atgādina, ka klusēšana nav zelts, bet gan nodevība pret saviem ideāliem un sabiedrību kopumā. Šis skaudrais vēstījums atstāj neizdzēšamu iespaidu, liekot saprast, ka mūsu balss ir vienīgais, kas var apturēt neliešu uzvaras gājienu.
