Ir pagājuši tieši divi gadi, kopš spilgtās aktrises un talantīgās režisores Indras Rogas pasaule neatgriezeniski sašķīda druskās. Viņas dzīves lielā mīlestība, režisors Mihails Gruzdovs, devās mūžībā, atstājot tukšumu, ko nevar aizpildīt ne darbs, ne laiks. Šis divu gadu periods Indrai ir bijis neaprakstāmi smeldzīgs un smags, liekot pārvērtēt katru elpas vilcienu un katru prioritāti, kas līdz šim šķita pašsaprotama. Māksliniece neslēpj, ka skatījums uz pasauli un sevi tajā ir pilnībā mainījies, un šīs iekšējās tektoniskās svārstības tagad ir redzamas arī viņas ārējā tēlā.
Roga ir pieņēmusi radikālu lēmumu, kas daudziem var šķist pārsteidzošs, taču viņai pašai tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot šo jauno realitāti. Man ir līdz kaklam tā krāsošanās un ģērbšanās – tieši tik skarbi un atklāti viņa definē savas pašreizējās izjūtas. Režisore ir nogurusi no sociālajām maskām, no nepieciešamības izskatīties pēc kaut kā, kas viņa vairs nav, un no uzspēlēta ārišķīguma, kas prasa pārāk daudz enerģijas. Viņa ir nolēmusi atmest visu lieko, visu to dekoratīvo slāni, ko pasaule parasti pieprasa no publiskas sievietes.
Šī atteikšanās no ierastā krāšņuma nav vienkārši kaprīze vai nolaidība. Tā ir dziļa, emocionāla un pat eksistenciāla protesta forma pret virspusību. Indra Roga šajā klusajā un smagajā sēru laikā ir sapratusi, ka īstā vērtība neslēpjas dārgā tērpā vai perfekti uzklātā grimā. Viņa vēlas redzēt sevi tādu, kāda viņa ir – ar visām sāpēm, visām līnijām sejā, ko atstājis zaudējums, un bez jebkādiem izskaistinājumiem.
Draugi un kolēģi ir pamanījuši šīs vizuālās pārmaiņas, taču Indra paliek nelokāma. Viņas prioritātes tagad ir vērstas uz iekšējo mieru un piemiņas saglabāšanu, nevis uz to, kādu iespaidu viņa atstāj uz apkārtējiem pasākumos vai teātra gaiteņos. Katra detaļa viņas jaunajā tēlā signalizē par atbrīvošanos no liekā smaguma, ko uzliek sabiedrības gaidas. Šī jaunā, skarbā vienkāršība ir viņas vairogs un vienlaikus arī viņas vislielākais patiesums šajā dzīves posmā, kurā mīļotā vīrieša klātbūtni vairs nevar sajust fiziski, bet tikai caur šo godīgo palikšanu pašai ar sevi.
