Operdziedātāja Inese Galante pat 72 gadu vecumā turpina apburt publiku ne tikai ar savu unikālo balsi, bet arī ar apskaužamu dzīvesprieku un starojošu izskatu. Māksliniece neslēpj, ka viņas vizuālais tēls ir rūpīgs darbs un konsekventa attieksme pret sevi, taču viņai ir visai stingrs viedoklis par modernajām skaistumkopšanas tendencēm, kas pārņēmušas pasauli. Galante uzsver, ka viņas mērķis nekad nav bijis izskatīties pēc kādas citas vai sekot mākslīgi radītiem standartiem, kas atņem sejai individualitāti un dzīvīgumu.
Runājot par mūsdienu estētisko medicīnu, operdīva ir tieša un nesaudzīga – viņa kategoriski atsakās no pārmērīgām korekcijām. Negribu uzpūstas lūpas, viņa noteikti paziņo, piebilstot, ka mākslīgi palielinātas sejas vaibsti viņai šķiet sveši un nepievilcīgi. Dziedātāja uzskata, ka sievietes sejai ir jāstāsta stāsts, tajā jāatspoguļojas emocijām, nevis jāpārvēršas par nekustīgu masku. Viņas izvēle ir novecot eleganti, saglabājot to dzirksti acīs, ko nevar nopirkt nevienā klīnikā. Tajā pašā laikā māksliniece neizslēdz rūpes par ādas stāvokli, taču tām jābūt vērstām uz veselību un dabisku mirdzumu, nevis radikālu pārveidošanu.
Liela nozīme Ineses Galantes ikdienā ir iekšējam līdzsvaram. Viņa tic, ka tas, kā mēs jūtamies iekšēji, neizbēgami nolasās mūsu sejā. Ja cilvēks ir dusmīgs, skaudīgs vai pastāvīgi neapmierināts, nekādas dārgas procedūras nespēs noslēpt šo smagumu. Galante izvēlas saskatīt skaisto sīkumos un neļauj vecumam diktēt savus noteikumus. Viņas enerģijas avots ir mūzika, skatuve un cilvēki apkārt, kas sniedz nepieciešamo lādiņu, lai katru rītu mostos ar smaidu.
Māksliniece atzīst, ka gadi nāk ar savu pieredzi, un viņa to pieņem ar cieņu. Viņa necenšas tēlot pusaudzi, bet gan būt labākā sevis versija šajā dzīves posmā. Galante ir pārliecināta, ka sieviete ir skaista tad, kad viņa ir harmonijā ar sevi, un tieši šī pašpārliecinātība ir tas noslēpumainais komponents, ko apkārtējie pamana vispirms. Tas nav stāsts par krēmiem vai injekcijām, bet gan par cieņu pret savu ķermeni un dvēseli, ko viņa kopj tikpat rūpīgi kā savu balsi. Katra krunciņa ir kā nots viņas dzīves partitūrā, un Inese Galante negrasās tās dzēst par labu nedabiskam gludumam.
