Kādreizējā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) dinastija Goldensteitas Warriors šobrīd pārdzīvo savus tumšākos laikus 2025./2026. gada sezonā. Komanda, kas vēl nesen dominēja uz parketa, šobrīd burtiski jūk kopā – gan fiziski, gan emocionāli. Piektdienas vakars Sanfrancisko, kur Warriors savā laukumā ar 117:127 piekāpās Minesotas Timberwolves, kļuva par kulmināciju mēnesi ilgam murgam, kas nebeidzas. Šis bija jau ceturtais zaudējums pēc kārtas, turklāt visi piedzīvoti savu skatītāju priekšā, pārvēršot Chase Center par vilšanās templi.
Galvenā traģēdija slēpjas komandas lazaretē, kas kļuvusi tik pārpildīta, ka trenerim Stīvam Keram sāk pietrūkt spēlētāju, ko sūtīt cīņā. Lielākais trieciens, protams, ir superzvaigznes Stefa Karija prombūtne. Karijs, kuram tikko palika 38 gadi, jau ilgāku laiku cīnās ar ceļgala traumu, un pēdējās prognozes ir nepielūdzamas – viņš izlaidīs vismaz vēl piecas spēles. Bez sava līdera Warriors izskatās kā apmaldījušies bērni; šosezon bez Karija komanda ir piedzīvojusi 18 zaudējumus 27 mačos, bet pēdējā posmā viņu bilance ir graujoša – tikai piecas uzvaras un vienpadsmit neveiksmes.
Taču ar Kariju nelaimes nebeidzas. Tieši pirms izšķirošās cīņas pret Timberwolves kļuva zināms, ka traumām pievienojušies vēl trīs svarīgi rotācijas spēlētāji. Mozess Mūdijs joprojām nespēj atgriezties ierindā plaukstas locītavas traumas dēļ, bet pēdējā brīdī sarakstā tika iekļauts arī Kvintens Posts ar pēdas savainojumu un De’Entonijs Meltons, kuru nomoka muskuļu problēmas. Pat Kristaps Porziņģis, kurš mēģināja glābt situāciju un atgriezās pēc sešu spēļu izlaišanas, nespēja ienest vajadzīgo dzirksteli, gūstot tikai deviņus punktus. Atmosfēra komandā ir nokaitēta līdz pēdējam – kamēr Entonijs Edvardss no pretinieku nometnes “uguņoja” ar 42 punktiem, Warriors spēlētājiem atlika tikai noskatīties, kā viņu sezona izslīd caur pirkstiem.
Šis zaudējums ir nospiedis Goldensteitas vienību zem 50% uzvaru robežas pirmo reizi kopš decembra. Spriedze ir jūtama ikvienā Stīva Kera vārdā un spēlētāju skatienos. Viņi vairs necīnās par titulu, viņi cīnās par izdzīvošanu, lai vispār iekļūtu izslēgšanas spēļu zonā. Katra diena bez Karija un pārējiem traumētajiem spēlētājiem pietuvina komandu katastrofai, kurai neviens Sanfrancisko nebija gatavs.
