Rīgas aristokrātiskais Klusais centrs, kur katrs akmens elpo vēsturi un mieru, šajās dienās kļuvis par fonu kādam neparasti emocionālam un pat dramatiska pilnam dzīves mirklim. Sabiedrības dāma un viedokļu līdere Olga Kambala, kura vienmēr izcēlusies ar spēju uzrunāt savu auditoriju tieši un bez izlikšanās, šoreiz izvēlējusies dzejas valodu, lai paustu to, kas norisinās viņas dvēseles dziļākajos nostūros. Tas nav stāsts tikai par skaistām fotogrāfijām, bet gan par smagu, tabakas dūmu piesātinātu gaisotni, kurā mīlestība saskaras ar neizbēgamu skumju un izmisuma sienu.
Olga dalījusies ar rindām, kas burtiski dedzina gaisu ap lasītāju. Viņa vizualizē telpu, kurā tabakas dūmi ir tik biezi, ka šķiet – tie nāk tieši no dzejnieka Kručenihas aprakstītās “Elles”. Šis nav vienkāršs mirklis, tā ir atgriešanās pie pirmsākumiem, atmiņas par to, kā aiz loga rāmjiem reiz sākās kaislīga un nevaldāma tuvība. Viņa atgādina par rokām, kas reiz neprātā glāstīja, pretstatot to šodienas skarbajai realitātei, kurā sirds šķiet kalta no auksta dzelzs un jūtas vairs neatrod ceļu viena pie otras.
Dramatisms sasniedz kulmināciju mirklī, kad Olga apraksta iespējamo šķiršanās ainu. Viņa burtiski izdzīvo to sāpīgo brīdi, kad pēc dienas vai varbūt tikai dažām stundām viņa varētu tikt padzīta ar lāstiem uz lūpām. Tā ir baisa neziņa un pazemojums, ko sajūt ikviens, kurš jebkad ir mīlējis vairāk nekā otrs. Viņa spilgti attēlo drebošo roku, kas nespēj trāpīt nobružātā mēteļa piedurknē, kamēr prāts jau zīmē ainu par bēgšanu tumšā koridorā.
Emociju gamma ir tik plaša, ka lasītājs var gandrīz fiziski sajust to neprātu, ar kādu cilvēks izmetas ielā, galvu atmetis, cerot, ka tas viss ir tikai joks. Taču atbilde, kas seko šim izmisīgajam saucienam, ir auksta un nepielūdzama – mīlestība, kas reiz bija tik stipra, tagad ir zudusi. Olga caur šīm rindām lūdzas, lai šis mirklis nepienāktu, jo sāpes ir nepanesamas. Klusais centrs vēl nekad nav dzirdējis tik klusu, bet reizē kliedzošu mīlestības vēstuli, kas liek apstāties un aizdomāties par to, cik trausla ir laime un cik smags var būt mirklis, kad viss, kas bija dārgs, vienkārši izkūp dūmos.
