Latvijas kultūras telpu pāršalkusi skumja un smaga ziņa – pāragri mūžībā aizgājušais scenogrāfs un mākslinieks Kristaps Streičs jau ir pavadīts pēdējā gaitā. Šīs pirmās, klusās atvadas notika pavisam nesen, un tās tika organizētas visciešākajā tuvinieku un draugu lokā, sargājot ģimenes mieru šajā neizsakāmi smagajā brīdī. Sāpes par zaudējumu ir pārāk svaigas un dziļas, lai tās uzreiz dalītu ar plašāku sabiedrību, tāpēc tuvākie cilvēki izvēlējās šo intīmo brīdi paturēt tikai sev, godinot Kristapa piemiņu bez liekas uzmanības.
Taču Kristaps Streičs nebija tikai mīlošs dēls, brālis vai draugs – viņš bija spilgta un neaizvietojama personība Latvijas mākslas un kino pasaulē. Viņa darbi un personības starojums skāra tūkstošiem sirdis, tāpēc ir pieņemts lēmums, ka ikvienam, kurš vēlēsies noliekt galvu viņa talanta priekšā, būs iespēja to izdarīt. Oficiālais un publiskais atvadu pasākums tiks organizēts Rīgas Latviešu biedrības namā, kas ir simboliska vieta Latvijas kultūras vēsturē.
Gaisotne ap šo sēru vēsti ir smaga, jo Kristapa aiziešana bija pēkšņa un daudziem joprojām šķiet neticami. Draugi un kolēģi atceras viņu kā cilvēku ar neizsmeļamu enerģiju un unikālu redzējumu, kurš spēja piešķirt dvēseli ikvienai telpai un skatuvei, pie kuras strādāja. Tagad šī enerģija ir apklususi, atstājot tukšumu, ko būs grūti aizpildīt. Tuvinieki šobrīd velta visus spēkus, lai pienācīgi sagatavotos publiskajai ceremonijai, kurā varēs piedalīties visi mākslinieka talanta cienītāji.
Paredzēts, ka publiskajā pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā valdīs gaišas skumjas un cieņa. Tas būs laiks, kad atcerēties Kristapa sasniegumus, viņa radošo lidojumu un to sirsnību, ko viņš dāvāja apkārtējiem. Lai gan pirmās asaras ir izlietas šaurā lokā, kopīgā atvadīšanās būs kā apliecinājums tam, cik nozīmīgu pēdu viņš ir atstājis Latvijas kultūras mantojumā. Precīzs laiks un detaļas par publisko ceremoniju sekos, taču jau tagad ir skaidrs, ka Rīga tērpsies sērās, lai teiktu pēdējo “ardievu” vienam no savas paaudzes talantīgākajiem māksliniekiem. Šis ir brīdis, kad visa tauta jūt līdzi Streiču dzimtai, apzinoties, ka zaudēts ir ne tikai talants, bet arī cilvēks ar lielu sirdi.
