Laiks skrien nepielūdzami, taču rētas sirdī nebūt nedzīst tik ātri, kā gribētos. Šodien aprit tieši viens gads, kopš mūsu vidū vairs nav leģendārā dzejnieka un Latvijas kultūras pīlāra Jāņa Petera. Šī skumjā gadadiena likusi apstāties un aizdomāties daudziem, taču īpaši personīgi un emocionāli šo dienu izjūt dziedātāja Marija Naumova, kura dalījusies ar savām dziļākajām pārdomām par meistara aiziešanu un viņa neizdzēšamo nospiedumu viņas dzīvē.
Marija neslēpj, ka, lai gan fiziski dzejnieks vairs nav sasniedzams, viņa klātbūtne ir jūtama teju ik uz soļa. Tas nav parasts klusums, kas iestājies pēc viņa aiziešanas – tas ir īpaši kluss, mierpilns un ļoti klātesošs stāvoklis, kurā Jānis Peters atgriežas atmiņās atkal un atkal. Viņa vārdi, kas reiz tika uzticēti papīram, šodien skan tikpat dzīvi un aktuāli, it kā tie būtu uzrakstīti tikai vakar. Dziedātāja atzīst, ka šie dzejas tēli un rindas turpina uzrunāt dvēseli, neļaujot aizmirst to milzīgo gaismu, ko mākslinieks nesa pasaulei.
Zaudējuma sāpes Marija ir pārvērtusi radošā enerģijā, vēloties šo piemiņu saglabāt pēc iespējas spilgtāku. Viņa aicina ikvienu, kuram Jāņa Petera daiļrade ir tuva, nepalikt vienam ar savām skumjām, bet gan apvienoties kopīgā atmiņu vakarā. Jau pavisam drīz, 6. februārī, krāšņajā un vēsturiskajā Kultūras pilī Ziemeļblāzma norisināsies īpašs notikums. Tas būs koncerts-veltījums ar nosaukumu Mans, tik ļoti… ļoti…, kurā dzeja un mūzika saplūdīs vienotā veselumā, ļaujot katram apmeklētājam vēlreiz sajust meistara pieskārienu.
Šis vakars solās būt neaizmirstams, jo Marija Naumova un viņas domubiedri ir gatavi ļauties Jāņa Petera dzejas vadībai, radot atmosfēru, kurā robeža starp debesīm un zemi kļūst nemanāma. Tas nebūs vienkārši koncerts, bet gan emocionāla saruna ar skatītāju, atgādinot, ka patiesas vērtības nekad nenoveco un diženi cilvēki nekad nepazūd pavisam – tie turpina dzīvot mūsu atmiņās, dziesmās un tajā īpašajā klusumā, ko šodien savā sirdī nēsā Marija. Dziedātāja ar nepacietību gaida šo tikšanos, lai kopīgi noliektu galvu dzejnieka talanta priekšā un vēlreiz pateiktu paldies par visu to skaistumu, ko viņš mums atstājis mantojumā.
