Pazīstamā dziedātāja un “Eirovīzijas” uzvarētāja Marija Naumova kārtējo reizi pierādījusi, ka viņas dvēsele alkst pēc dziļuma, ko nevar sniegt ikdienas steiga vai grezna dzīve Eiropas metropolēs. Māksliniece, kura savulaik pameta Latviju, lai baudītu Francijas šarmu un mieru, šobrīd ir atklājusi pilnīgi citu pasaules šķautni, kas likusi viņai uzdot smagus jautājumus par cilvēka eksistenci un patieso dzīves jēgu. Viņas atmiņas par Indijā pieredzēto nav tikai stāsts par tūrisma galamērķi, bet gan skarba atklāsme par to, cik trausla un vienlaikus spēcīga var būt cilvēka daba.
Marija Naumova nekad nav slēpusi, ka ir neparasti jūtīga personība. Viņa spēj fiziski izjust citu cilvēku sāpes, un šī empātija kļuva par viņas pavadoni ceļojumā, kas mainīja viņas skatījumu uz pasauli. Indija, kā atzīst pati dziedātāja, ir valsts, kas burtiski jūt, ko tu meklē, un pasniedz to visnegaidītākajā veidā. Tomēr līdzās garīgajiem brīnumiem un meditatīvajam mieram māksliniece saskārās ar realitāti, kas daudzus atstātu mēmus. Tur mīt cilvēki, kuru likteņi ir tik smagi, ka to grūti pat iztēloties, un šis redzētais atstājis neizdzēšamas pēdas Marijas sirdī.
Dziedātājas pārdomas par to, ka “šie cilvēki nedzīvo ilgi”, nav tikai tukši vārdi. Tas ir vērojums par vidi, kurā katra nodzīvotā diena ir uzvara, un kurā nāves tuvums ir tikpat dabisks kā elpošana. Marija neslēpj, ka redzētais viņai licis vēl vairāk novērtēt to, kas mums šeit, Latvijā, šķiet pašsaprotams. Viņa, kura ilgus gadus pavadīja Parīzē, mēģinot iemācīties franču filozofiju par “noapaļotiem stūriem” un asumu izvairīšanos, tagad atzīst, ka dzīves patiesā garša ir jūtama tieši tajā neizskaidrojamajā enerģijā, ko sniedz saskarsme ar tik atšķirīgu kultūru.
View this post on Instagram
Māksliniece atklāj, ka viņas ģimenē valda pilnīga harmonija attiecībā uz dzīvesveidu – visi, ieskaitot dēlu Artūru, ir veģetārieši. Šī iekšējā tīrība palīdz viņai ne tikai uz skatuves, bet arī brīžos, kad emocijas kļūst pārāk smagas. Marija atceras brīžus, kad sveši cilvēki pie viņas nāk raudāt, lai izlādētu savu sāpi, un viņa kā sūklis to visu uzsūc sevī. Šī spēja just līdzi ir kļuvusi par viņas lielāko dāvanu un vienlaikus nastu. Viņa uzskata, ka katrs satiktais cilvēks un katra pieredzētā asara koncertzālē ir daļa no lielāka ceļa, ko mēs visi ejam.
Lai gan Francijā piedzīvotais iemācīja baudīt mirkli, tieši Indijas kontrasti Marijai Naumovai parādīja, ka patiesā laime ir prasme atbildēt ar “jā” uz pašiem svarīgākajiem dzīves jautājumiem. Atgriešanās pie savām saknēm Latvijā pēc deviņiem svešumā pavadītiem gadiem bija mērķtiecīgs lēmums, lai būtu tuvāk savējiem un dāvātu savu talantu tieši šeit. Viņa turpina radīt programmas, kas veltītas viņas mammai un mīļajiem, ieliekot katrā skaņā to smeldzi un kaisli, ko iemācījusies tālajos un reizēm sāpīgajos ceļojumos.
