Latvijas skatuves spilgtākā dīva Aija Vītoliņa atkal ir parūpējusies par to, lai viņas sekotāju prāti tiktu pamatīgi sakustināti. Dziedātāja, kura vienmēr izcēlusies ar nevainojamu stilu un māksliniecisku drosmi, šoreiz dalījusies ar kaut ko pavisam neparastu — vizuālu un tekstuālu ceļojumu, kas robežojas ar fantāzijas pasauli. Māksliniece publicējusi sēriju ar kadriem, kuros viņas tēls ir teju neatpazīstams, bet tajā pašā laikā hipnotizējoši pievilcīgs, liekot ikvienam apstāties un ieskatīties dziļāk šajā stāstā.
Šis nav vienkārši kārtējais skaistuma foto. Tas ir vesels vēstījums, kas piesātināts ar leģendārās grupas “Jefferson Airplane” psihedēliskajām rindām par Alisi Brīnumzemē. Aija burtiski ievelk mūs trušu alā, kur loģika un proporcijas vairs nedarbojas, kur baltais bruņinieks runā atmuguriski un sarkanā karaliene zaudē galvu. Viņas izvēlētais teksts par “barošanu savai galvai” un prāta robežu paplašināšanu perfekti sasaucas ar to vizuālo estētiku, ko viņa nodemonstrējusi savā jaunākajā sadarbībā ar talantīgo fotogrāfi.
Atmosfēra, ko rada šie kadri, ir bieza, noslēpumaina un nedaudz provokatīva. Vītoliņa it kā saka — aizmirstiet visu parasto, šeit sākas māksla. Viņas skatiens fotogrāfijās ir caururbjošs, bet tajā pašā laikā it kā vērsts uz iekšu, uz tām nezināmajām telpām, par kurām dziedāja sešdesmito gadu rokmūzikas ikonas. Tas ir stāsts par drosmi būt citādai, par drosmi sekot “pīpi smēķējošajam kāpurķēdēm” un nebaidīties no kritiena, ja dzenies pakaļ saviem sapņu trušiem.
Fani jau tagad dedzīgi apspriež katru šī tēla detaļu. Ir skaidrs, ka Aija gatavojas kam lielam un īpašam, un šis vizuālais pieteikums ir tikai sākums. Dziedātāja arī neslēpj savu sajūsmu par komandas darbu, īpaši izceļot fotogrāfes meistarību, kura spējusi notvert šo netveramo, maģisko sajūtu. Šis ir atgādinājums mums visiem, ka dzīve nav tikai pelēka ikdiena — tajā vienmēr ir vieta brīnumam, ja vien mēs esam gatavi “pabarot savu galvu” ar kaut ko patiesi iedvesmojošu. Katra rindiņa no dziesmas vārdiem Aijas interpretācijā iegūst jaunu, mūsdienīgu elpu, liekot mums gaidīt viņas nākamo soli ar vēl lielāku nepacietību.
