Latvijas skeletona spožākā zvaigzne un par šī sporta veida absolūto ikonu dēvētais Martins Dukurs nespēj klusēt par emocijām, kas viņu pārņēmušas pēc aizvadītā Pasaules čempionāta Leikplesidā. Šis vēsturiskais ASV trasē piedzīvotais mirklis ir kļuvis par ko vairāk nekā tikai kārtējām sacensībām kalendārā – tas ir stāsts par cieņu, profesionālu draudzību un spēju saglabāt cilvēcību pat visaugstākā sprieguma apstākļos. Martins neslēpj, ka šis laiks viņam personīgi nozīmējis ļoti daudz, īpaši pateicoties diviem izciliem vīriem, kuri skeletona pasaulē jau sen vairs nav jāpiesaka.
Atskatoties uz Leikplesidā piedzīvoto, Dukurs neskopojas ar atzinības vārdiem, uzsverot, ka ir bezgala laimīgs par šo divu kungu panākumiem un klātbūtni. Viņa acīs šie sportisti ir īstas leģendas – cilvēki, kuri savu vārdu sporta vēsturē ierakstījuši ar neizdzēšamu tinti. Taču aiz nopietnajām sejām un dzelžainās disciplīnas, ko redz skatītāji televīzijas ekrānos, slēpjas pavisam cita pasaule. Martins ar smaidu atklāj, ka šīs personības ir spilgtas ne tikai trasē, bet arī ārpus tās, kur nopietnību ik pa laikam nomaina negaidīta jautrība un pat bērnišķīgas blēņas.
“Reizēm viņi vienkārši ir kā mērkaķi,” savā tiešajā un sirsnīgajā manierē joko Martins, raksturojot savu kolēģu un draugu uzvedību aizkulisēs. Šis vaļsirdīgais salīdzinājums tikai vēlreiz apliecina to ciešo saikni, kas valda starp lielajiem sporta meistariem. Viņi var būt nikni konkurenti trasē, cīnoties par katru sekundes simtdaļu, taču ārpus tās viņi paliek uzticami biedri, kuri māk pasmieties paši par sevi un radīt viegluma sajūtu pat tad, kad sezona ir prasījusi visus spēkus.
Tomēr panākumi nekrīt no debesīm, un Dukurs to zina vislabāk. Viņš izmantoja izdevību, lai veltītu īpaši siltus pateicības vārdus visai komandai, kas kā viens vesels mehānisms strādāja visas garās un nogurdinošās sezonas garumā. Smags darbs, bezmiega naktis un nebeidzamie treniņi ir tie neredzamie elementi, kas ļāvuši šīm leģendām spīdēt Leikplesidas ledū. Martins uzsver, ka bez šīs kolektīvās atdeves un kopīgā cīņasspara nekas no sasniegtā nebūtu bijis iespējams. Šis čempionāts paliks atmiņā kā triumfs ne vien individuālā līmenī, bet arī kā apliecinājums tam, ka skeletona elite prot svinēt dzīvi un novērtēt viens otru.
