Latvijas televīzijas ekrānos beidzot ir uzvirmojis ilgi gaidītais un neticami jaudīgais šovs Koru kari, un pirmais vakars Rīgas Kinostudijā izvērtās par īstu emociju sprādzienu, kas lika nodrebēt pat vispieredzējušākajiem skatītājiem. Šī bija nakts, kad gaiss burtiski dzirksteļoja no satraukuma un nezināmā, bet Jānis Aišpurs kopā ar savu kaislīgo Ikšķiles kori pierādīja, ka viņu iekšējā enerģija ir nevaldāms dabas spēks, ko nav iespējams ierobežot tikai ierastajos skatuves rāmjos. Tas bija brīdis, kad visa valsts uz mirkli aizturēja elpu.
Tā nebija vienkārši kārtējā pirmā tiešraide — tas bija milzīgs psiholoģiskais slogs un atbildība, jo tieši šim kolektīvam tika uzticēts pats pirmais kārtas numurs, kas vienmēr ir vissmagākais pārbaudījums. Kad iedegās prožektoru gaismas un klusumu pārtrauca pirmās notis, kora pati pirmā kopīgā uzstāšanās pārvērtās par kaut ko maģisku un gandrīz pārdabisku. Ikšķiles vārds šajā vakarā izskanēja tik vareni un pārliecinoši, ka tas sasniedza pat tālākos Latvijas nostūrus, atstājot neizdzēšamu nospiedumu ikviena skatītāja sirdī.
Pats Jānis Aišpurs atklāti atzīst, ka tās emocijas un elektrība, kas valdīja gaisā, bija vārdos gandrīz neaprakstāmas. Viņš šo atmosfēru salīdzina ar milzīgu jaudu, kas burtiski uzlādē iekšējās baterijas līdzīgi kā Ķeguma HES turbīnas pavasara palu laikā. Tas nav tikai darbs vai mēģinājumi — tā ir tīra, nefiltrēta dzīvības sula, kas pulsē katrā dalībniekā. Redzēt to patieso prieku, mežonīgo enerģiju un nevaldāmo adrenalīnu savu mīļo dziedātāju jeb “sauļuku” sejās bija kaut kas tāds, ko mākslinieks nespēs aizmirst vēl ilgi.
Brīdī, kad koris beidzot nokāpa no skatuves pēc sava vēsturiskā debijas priekšnesuma, emocijas gāja pāri malām tik spēcīgi, ka Rīgas Kinostudijas vēsturiskās telpas burtiski tika pārpludinātas ar šo starojošo laimes sajūtu. Tas bija nevaldāms vilnis, kas skāra ikvienu klātesošo, liekot aizmirst par nogurumu vai stresu. Tieši šī unikālā, skaistā kopīgo svētku sajūta ir tas galvenais dzinējspēks, kāpēc šie cilvēki ir apvienojušies vienā veselumā. Viņi nav šeit, lai vienkārši tehniski nodziedātu savu partiju, viņi ir šeit, lai dzīvotu un radītu brīnumu.
Un šis ir tikai pats sākums lielajam ceļam. Jāņa Aišpura plāni ir vērienīgi un apņēmības pilni — šī sākotnējā enerģijas lādiņa pietiks visām desmit nedēļām, kuras viņi plāno pavadīt šajā šovā, cīnoties par uzvaru. Viņi ir gatavi darīt vēl un vēl, lai katru svētdienu no jauna satricinātu skatītāju sirdis un turpinātu šo neticamo muzikālo ceļojumu. Šis vakars skaidri apliecināja, ka Ikšķiles koris un to iedvesmojošais vadītājs ir gatavi pārvarēt jebkurus šķēršļus, lai dāvātu pasaulei to mīlestību, kas viņos pašlaik kūsā.
