Pasaulē, kurā tehnoloģijas attīstās nepieredzētā ātrumā, pazīstamā satura veidotāja Marta Legante ir nonākusi visai neparastas un emocionāli smagas dilemmas priekšā. Viņas ikdiena Londonas prestižajā debesskrāpju rajonā Canary Wharf aizrit ne tikai pilsētas dūmakā, bet arī dīvainu aizdomu ēnā, kas liek viņai justies kā svešiniecei uz savas planētas. Marta ir atklājusi, ka dzīve mūsdienu sabiedrībā kļūst arvien vientulīgāka, īpaši tad, ja tavs redzējums un pat fiziskais tēls sāk šķist pārāk perfekts šai pasaulei.
Skaistule neslēpj savu vilšanos par to, cik ļoti ir izmainījusies cilvēku uztvere. Viņa atzīst, ka ir ārkārtīgi nomācoši apzināties realitāti, kurā viņa pati spēj nekļūdīgi atpazīt mākslīgā intelekta radītu saturu, kamēr lielākā daļa sabiedrības šo robežu vairs nesaskata. Šī intelektuālā un vizuālā plaisa rada dziļu vientulības sajūtu, jo apkārtējie vairs nespēj atšķirt dzīvu cilvēku no algoritma.
Marta Legante ik dienas saskaras ar jautājumu gūzmu, kas daudziem šķistu absurdi, taču viņai tie ir kļuvuši par neizbēgamu rutīnu. Cilvēki viņai pastāvīgi vaicā, vai viņa tiešām ir dzīva būtne vai tikai prasmīgi izstrādāts digitāls tēls. Šāda pastiprināta uzmanība un nemitīgā apšaubīšana radījusi viņā vēlmi distancēties no ierastajiem rāmjiem. Iespējams, es tiešām esmu no citas galaktikas, viņa skumji pajoko, cenšoties rast izskaidrojumu tam, kāpēc viņas tēls un personība rada tik lielu neizpratni līdzcilvēkos.
Šis stāsts nav tikai par skaistām fotogrāfijām uz Londonas fona, bet gan par cilvēcisku vēlmi tikt sadzirdētai un saprastai laikmetā, kad “īstums” kļūst par deficītu. Marta turpina savu ceļu starp stikla un betona milžiem, nēsājot sev līdzi šo noslēpumaino auru, kas liek pasaulei minēt — vai viņa ir mūsējā vai tomēr nākusi no zvaigznēm. Emocionālais smagums, ko rada nemitīgā salīdzināšana ar robotu, kļūst par viņas personīgo krustu, ko nest digitālajā okeānā.
