Mākslas pasaule un mīlestība pret dzīvo radību Ilzes Avotiņas dzīvē vienmēr ir gājusi roku rokā, taču šis pavasaris gleznotājai ir atnesis īpaši daudz saviļņojošu mirkļu. Tikko savu 74. dzimšanas dienu nosvinējusī māksliniece nule kā vērusi durvis savai jaunākajai personālizstādei ar zīmīgu nosaukumu “Retrospekcija”. Galerijas “Stella” telpās valda patiesi maģiska atmosfēra – tur neona toņu mirdzums un košas krāsas, kas kļuvušas par Avotiņas firmas zīmi, burtiski ievelk skatītāju mākslinieces krāšņajā pasaulē. Tomēr izstādes atklāšanas dienā uzmanības centrā bija ne tikai audekli, bet arī kāds pavisam mazs, kustīgs un neaprakstāmi mīļš ģimenes loceklis, kurš burtiski apbūra visus klātesošos viesus.
Tas ir mazais melnais špics Dodo, kuram ir tikai četri mēneši, un viņa ierašanās stāsts Avotiņu mājās ir tikpat spontāns kā māksliniecisks iedvesmas uzliesmojums. Māksliniece neslēpj sajūsmu, atzīstot, ka mazais suņuks viņu dzīvē vienkārši gadījās – neplānoti, pēkšņi un ļoti īstajā brīdī. Mazais draugs mērojis tālu ceļu no kādas profesionālas suņu audzētavas Kauņā, lai kļūtu par daļu no lielās un radošās saimes. Šobrīd Dodo ir pats jaunākais dalībnieks visai kuplajā dzīvnieku pulkā, jo Avotiņu ģimenē mīlestības pret četrkājainajiem draugiem nekad nav par daudz. Meitai Kristīnei Luīzei ir divi suņi, savukārt pašai Ilzei mājās saimnieko majestātisks čau-čau šķirnes suns un divi pašpietiekami kaķi. Visi pieci mīluļi jau paguvuši satikties un, par lielu prieku saimniekiem, kļuvuši par nešķiramiem draugiem.
Izstādē eksponētie darbi ir kā emocionāla ceļojuma karte – tajos iemūžinātas atmiņas no saulainās Itālijas, romantiskās Francijas un karstasinīgās Spānijas. Taču līdzās tālajiem ceļojumiem gleznās strāvo arī tīra, personiska laime. Kopš pasaulē nākusi Ilzes meitas Kristīnes Luīzes un viņas vīra Kārļa meitiņa Lizelote, mākslinieces radošajā darbībā ienākusi jauna, sirdssilta tēma. Mazā Lizelote piedzima tieši omītes dzimšanas dienā, kas ir neaprakstāmi skaista sakritība. Jaunākajā mazmeitas portretā, kas šobrīd rotā galerijas sienas, iemūžināta ne tikai meitenītes bērnības nevainība, bet arī viņas mīļākā rotaļlieta un flauta – instruments, kura spēli viņa šobrīd cītīgi apgūst mūzikas skolā.
Lai gan ikdiena māksliniecei un viņas meitai šobrīd paiet galvaspilsētas dunā, jo Lizelotei jāmēro ceļš uz skolu, sirdīs viņas visas jau gaida to brīdi, kad varēs doties uz savu miera ostu laukos. Tiklīdz sāksies skolēnu brīvlaiks, visa lielā saime – gan cilvēki, gan visi pieci mājdzīvnieki – pārcelsies uz Liezēri. Tur, dabas klusumā un lauku mierā, mākslinieces košās krāsas un mazā Dodo rotaļīgums saplūdīs vienā veselumā, ļaujot baudīt patiesu ģimenes idilli un gatavoties jauniem radošiem sasniegumiem, kas neapšaubāmi turpinās priecēt Latvijas mākslas cienītājus.
