Populārais un skatītāju iemīļotais aktieris Andris Bulis, kuru daudzi pieraduši redzēt spožās lomās un starmešu gaismā, šoreiz izvēlējies būt līdz sāpēm atklāts. Viņš vairs neklusē par to, kas patiesībā notiek cilvēka iekšējā pasaulē un kāpēc tik daudzi no mums jūtas nelaimīgi pat tad, ja šķietami viss ir kārtībā. Šīs pārdomas nav radušās tukšā vietā – tās ir dziļi personiskas, izdzīvotas un, iespējams, pat asaru pavadītas.
Bulis neslēpj, ka viņa skatījumu uz dzīvi un pašsajūtu pamatīgi satricinājusi kāda īpaša sieviete. Tā ir viņa mīļotā – zobārste un provokatīvo erotisko romānu autore Karīna Gleitnere. Tieši viņa aktierim pateikusi vārdus, kas kļuvuši par sava veida aukstu dušu: “Es tevi nevaru padarīt laimīgu, ja tu pats negribi būt laimīgs.” Šī frāze Bulim likusi saprast, ka laime nav dāvana, ko kāds cits mums pasniedz uz paplātes, bet gan smags, apzināts un ikdienišķs darbs ar sevi.
View this post on Instagram
Aktieris novērojis bīstamu tendenci mūsdienu sabiedrībā – cilvēki ir iemīļojuši upura lomu. Ir tik ērti un pierasti sūdzēties par apstākļiem, likteni vai citiem cilvēkiem, jo tas noņem jebkādu atbildību no paša pleciem. Ieņemt cietēja pozu nozīmē atteikties no cīņas par savu emocionālo labklājību. Bulis uzsver, ka šāda attieksme ir strupceļš, kas liedz saskatīt skaisto un patieso. Viņš norāda, ka mēs nereti gaidām brīnumus no ārpuses, aizmirstot, ka vissvarīgākās izmaiņas notiek mūsu galvās.
Tas nav stāsts tikai par virspusēju optimismu. Bulis runā par dziļu iekšēju izvēli – pārtraukt vainot pasauli pie savām neveiksmēm. “Ne vienmēr var izmainīt pasauli, taču var izmainīt savu attieksmi pret to,” atzīst aktieris. Viņš neslēpj, ka šis process nav viegls un prasa drosmi paskatīties spogulī bez izskaistinājumiem. Tas ir stāsts par sevis pieņemšanu un apzinātu lēmumu būt laimīgam par spīti visam, kas notiek apkārt.
Emocionālais stāstījums atklāj pavisam citu Andra Buļa šķautni – nevis to, ko redzam uz skatuves vai ekrānos, bet gan cilvēku, kurš meklē atbildes uz vissmagākajiem dzīves jautājumiem. Viņa atziņas ir kā skarbs, bet nepieciešams atgādinājums ikvienam no mums: laime ir mūsu pašu rokās, un ir pēdējais laiks beigt spēlēt upura spēles un sākt dzīvot pa īstam, novērtējot katru mirkli, ko mums sniedz dzīve kopā ar mīļajiem cilvēkiem.
