Latvijas teātra un kino leģenda Indra Burkovska nekad nav baidījusies būt īsta, un viņas jaunākās atklāsmes liecina, ka aktrise neplāno apstāties ne uz mirkli. Viņa burtiski staro, pierādot visai pasaulei, ka skaitlis pasē ir tikai formālitāte, ja sirds alkst pēc jauniem apvāršņiem. Indra ir pārliecināta – novecošana var būt nevis noriets, bet gan krāšņa ziedēšana, ja vien cilvēks nezaudē savu iekšējo uguni un alkas pēc nezināmā.

Aktrise neslēpj, ka viņas dzīves mērķu saraksts šobrīd ir iedvesmojošāks nekā jebkad agrāk. Viņa ir metusies iekšā jaunos izaicinājumos, kas daudziem viņas vienaudžiem šķistu neiedomājami. Burkovska ir sākusi apgūt tenisa spēli, un pat pandēmijas laiks, kas daudzus ieslēdza četrās sienās, neapturēja viņas vēlmi trenēties kopā ar vīru. Viņa atgriežas pie savām bērnības saknēm, meklējot mieru un spēku baseina ūdenī un pirts karstumā, kas viņai sniedz nepieciešamo līdzsvaru saspringtajā ikdienā.

Taču ar sportu vien nepietiek – Indras intelektuālā zinātkāre ir apbrīnojama. Viņa ne tikai pilnveido savas angļu valodas zināšanas teātra vidē, bet ir izteikusi vēlmi apgūt pat kādu izzūdošu indiāņu valodu. Šāda vēlme pēc eksotikas un dziļuma raksturo viņas personību – viņa negrib vienkārši eksistēt, viņa grib saprast pasauli visā tās daudzveidībā. Ceļojums uz Indiju viņai atvēris acis uz pilnīgi citu realitāti, liekot pārvērtēt visu līdz šim zināmo.

Māksliniece ir atradusi arī mieru zemes darbos. Viņa aktīvi apmeklē dārzkopības kursus pie Gundegas Lināres un veido savu dārzu, kur katrs iestādītais asniņš ir kā jauns dzīvības apliecinājums. Viņas dārzs Padurē ir vieta, kur ielaist rokas zemē un vienkārši parunāties ar puķēm, tālu prom no pilsētas dunas un prožektoru gaismām.
Indras iekšējā brīvība ir viņas lielākais skaistums. Viņa nebaidās no drosmīgām lomām, vai tie būtu transvestīti vai sirsnīgas pensionāres, jo viņa zina, ka patiesā būtība slēpjas spējā pieņemt sevi un citus. Viņa jūt līdzi savām draudzenēm, dalās savās sāpēs un cerībās, atzīstot, ka dzīve ir daudz sarežģītāka, nekā šķita jaunībā. Taču tieši šī atklātība un spēja saglabāt iekšējo brīvību ir tas, kas padara Indru Burkovsku par tik spilgtu un mīlētu personību mūsu kultūras telpā.