Latvijas politiskajā virtuvē ceturtdienas rīts sākās ar īstu sprādzienu, kas lika aizturēt elpu pat pieredzējušākajiem varas gaiteņu vērotājiem. Ministru prezidente Evika Siliņa, stāvot kameru priekšā ar stingru skatienu, paziņoja par lēmumu, kas neatgriezeniski maina valsts politisko karti — viņa atkāpjas no amata. Šis brīdis nebija tikai oficiāls paziņojums, tas bija emocionāls un skarbs vēstījums tautai par to, kas patiesībā notiek aiz slēgtām valdības durvīm, kur intereses bieži vien ir svarīgākas par valsts drošību.

Siliņa neslēpa sarūgtinājumu un pat zināmu nicinājumu pret notiekošo, norādot, ka šobrīd politiskā skaudība un šauras partiju ambīcijas ir guvušas virsroku pār elementāru atbildības sajūtu. Premjere uzsvēra, ka brīdī, kad valstij bija nepieciešams spēcīgs un profesionāls Aizsardzības ministrijas vadītājs, “politiskie pļāpātāji” izvēlējās citu ceļu — viņi izvēlējās krīzi. Viņa atzina, ka šis solis nebija viegls, taču pašreizējā situācijā tas ir vienīgais godīgais un pareizais lēmums, lai neturpinātu piedalīties šajā destruktīvajā teātrī.
Visas šīs drāmas epicentrā ir konflikts par ietekmi pār Aizsardzības ministriju. Pēc tam, kad amatu pameta partijas Progresīvie biedrs Andris Sprūds, Siliņa vēlējās redzēt šajā amatā profesionālu militāristu — pulkvedi Raivi Melni. Viņa bija pārliecināta, ka tieši šāds kandidāts spēs garantēt valsts drošību bez politiskām spēlītēm. Tomēr koalīcijas partneri tam nepiekrita, uzstājot uz savām pozīcijām, kas noveda pie pilnīga strupceļa un valdības paralīzes. Faktiski valdības liktenis tika izšķirts jau trešdien, kad Progresīvie publiski paziņoja, ka vairs nespēj atbalstīt šo ministru kabinetu.

Spriedze starp Siliņas pārstāvēto Jauno Vienotību un Progresīvajiem sasniedza kulmināciju pēc tam, kad Andra Šuvajeva vadītā frakcija vērsās pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, pieprasot sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. Šuvajevs pēc tikšanās ar premjeri neskopojās ar kritiku, apgalvojot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju un diskusijas ar premjeri vairs nedod nekādas atbildes. Izvēle bija skarba: vai nu Siliņas demisija, vai neuzticības balsojums Saeimā.
Visa šī politiskā vētra sākās jau svētdienas vakarā, kad sabiedrību pāršalca ziņa par Andra Sprūda atstādināšanu no aizsardzības ministra amata. Tas sakrita ar paša ministra paziņojumu par atkāpšanos, radot dīvainu un saspringtu gaisotni. Iemesls bija nopietns — uzticības zaudēšana pēc incidentiem Latgalē, kur Latvijas gaisa telpā nekontrolēti ielidoja Krievijas droni. Viens no tiem pat nogāzās Rēzeknes pusē, sabojājot naftas krātuvi. Kamēr Sprūds apgalvoja, ka atkāpjas, lai pasargātu armiju no politiskiem strīdiem, premjere skaidri norādīja uz problēmām nozarē un nespēju kontrolēt situāciju brīdī, kad valsts drošība ir apdraudēta visvairāk. Šobrīd Latvija stāv jaunu politisko pārmaiņu priekšā, gaidot, kas uzņemsies vadību šajā nemierīgajā laikā.