Patiesi mīlošu siržu starpā mēdz būt noslēpumi, kas netiek skaļi izpausti gadiem ilgi, un šoreiz plīvuru no kāda ārkārtīgi privāta stāsta nostmizējusi visā Latvijā dievinātā aktrise, rakstniece un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Nesen saņemtais augstais pagodinājums, kļūstot par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci, vēlreiz apliecina viņas īpašo vietu mūsu kultūrā, taču aiz mirdzošajām prožektoru gaismām un panākumiem slēpjas trausla sievietes dvēsele, kura piedzīvojusi ne mazums smagu triecienu.
Sirsnīgā un neparasti atklātā sarunā ar aktieri Andri Buli televīzijas raidījumā Slavenības. Bez filtra slavenā māksliniece ļāvās negaidītam emociju uzplūdam, pirmo reizi publiski izpļāpājoties par savu vislielāko dārgumu un emocionālo enkuru, ko viņa ikdienā nēsā sev līdz. Izrādās, ka jau ļoti ilgu laiku Zanes Daudziņas naudas maciņā atrodas kāds noslēpumains talismans, par kura eksistenci joprojām nav ne jausmas pat viņas laulātajam draugam un kolēģim Vilim Daudziņam.
Šī aizkustinošā un mistiskā lieta patiesībā ir pavisam vienkārša papīra zīmīte, ko vīrs viņai atstāja kādā no dzīves melnākajiem periodiem. Aktrise neslēpj, ka viņas profesionālajā karjerā bijis brīdis, kad sirdi plosīja milzīgi pārdzīvojumi, bēdas un izmisums. Tajā liktenīgajā dienā Vilim Daudziņam bija jādodas prom uz teātri, taču, nespējot atstāt sievu pilnīgā bezcerībā, viņš uzrakstīja un mājās atstāja īsu, bet spēcīgu vēstījumu. Šie daži uz papīra uzskricelētie vārdi kļuva par glābiņu. Zane Daudziņa šo zīmīti joprojām neatlaidīgi sargā un nēsā sev blakus kā dārgāko dārgakmeni, smeļoties tajā pārcilvēcisku spēku katru reizi, kad zeme sāk svārstīties zem kājām. Viņa atzīst, ka, visticamāk, pats autors jau sen ir aizmirsis par šo nieka papīrīti un viņam pat prātā nenāk, cik gigantiska nozīme tam ir sievas ikdienā.
Tāpat māksliniece atklāti izstāstīja, kādas vēl radikālas metodes viņa izmanto, lai pilnībā nesajuktu prātā saspringtajā ikdienas skrējienā un saglabātu tik nepieciešamo iekšējo mieru. Viņas pārbaudītā recepte ir bēgšana un patveršanās pilnīgā lauku klusumā, kur nav pilsētas trokšņu un steigas. Tomēr pat tur, dabas idillē, aktrise saskaras ar smagu iekšējo cīņu, jo pilnībā atslēgt nemitīgi dūkstošo prātu esot velnišķīgi grūti.
Zane Daudziņa neslēpj, ka lielākais ienaidnieks šajos atelpas brīžos ir viņas pašas pakausī skanošie uzstādījumi un sirdsapziņas pārmetumi. Viņa jau visu mūžu neatlaidīgi sevi audzina un māca sajust tos kritiskos momentus, kad ķermenis, prāts un gars ir pilnībā tukši un izsmelti. Viņa uzsver, ka brīdī, kad enerģijas trauks ir tukšs, ir kategoriski sev jāpieprasa laiks uzpildei un par to nekādā gadījumā nedrīkst justies vainīgai, pat ja visa pasaule apkārt pieprasa tavu uzmanību.
