Latvijas mākslas pasaules pati noslēpumainākā un spilgtākā personība, kuras vārds komentārus neprasa, ir izdarījusi savu izvēli, kas daudziem liek aizturēt elpu. Gleznotāja Maija Tabaka, sasniedzot cienījamu 87 gadu vecumu, joprojām spēj satricināt sabiedrību ne tikai ar saviem neaptverami krāšņajiem darbiem, bet arī ar savu nelokāmo dzīves nostāju un absolūtu atteikšanos spēlēt pēc svešiem noteikumiem. Kamēr viņas grandiozie darbi turpina gozēties prestižākajās izstāžu zālēs un galerijās, pati dižā autore ir izvēlējusies pilnībā norobežoties un distancēties no jebkādām publiskām aktivitātēm un saviesīgiem pasākumiem.
Māksliniece neslēpj, ka tāda lieta kā izstāžu oficiālās atklāšanas un pompozi pasākumi viņai vairs neizraisa ne mazāko prieku. Gluži pretēji — viņa to raksturo kā patiesi nepatīkamu un nogurdinošu pieredzi, kurai vairs neredz nekādu jēgu tērēt savu dārgo enerģiju. Tā vietā leģenda ir izveidojusi pati savu, nevainojami strukturētu un stingru dienas ritmu, kurā katrai sekundei ir sava unikāla vērtība un nozīme. Katrs dieva dots rīts māksliniecei sākas vienā un tajā pašā veidā — ar otu rokās un absolūtu nodošanos savai mūža lielākajai kaislībai, kas ir gleznošana. Radošais process joprojām ir viņas esības kodols, un nekas nespēj to apturēt.
Tomēr ar garīgo lidojumu viss nebeidzas. Tūlīt pēc tam, kad rīta cēlienā paveikts darbs pie audekla, Maija Tabaka nekavējoties pāriet pie fiziskām aktivitātēm. Viņa regulāri izpilda īpašu vingrošanas kompleksu, kas kalpo kā stingrs pamats fiziskās formas uzturēšanai un palīdz saglabāt veselību tik viedā vecumā. Runājot par atpūtas brīžiem un mūsdienu izklaidēm, gleznotāja neslēpj, ka mēdz skatīties televizoru, taču viņas izvēle šajā ziņā ir ārkārtīgi specifiska un pārdomāta. Viņa dod priekšroku vienīgi mierīgiem un harmoniskiem seriāliem, kuros nav nekāda pārmērīga vizuālā kairinājuma, stresa vai zibsnīšanas, jo māksliniecei nākas nopietni rēķināties ar redzes problēmām, kas liek sevi manīt.
Neskatoties uz dabas uzliktajiem ierobežojumiem, Maijas Tabakas attieksme pret dzīvi kopumā paliek apbrīnojami pozitīva, pat lepna un neatkarīga. Viņa pāri visam vērtē savu personīgo brīvību un ekskluzīvo iespēju dzīvot un elpot tikai un vienīgi pēc saviem personīgajiem noteikumiem, nevienam neatskaitoties. Māksliniece ir izteikusi ļoti spēcīgu un tiešu frāzi, kas precīzi raksturo viņas iekšējo cīņas garu un pašcieņu: “Es negribu atdot citiem savu vietu.” Ar šiem vārdiem viņa kārtējo reizi skaļi uzsver, cik vitāli svarīgi katram cilvēkam ir līdz pēdējam elpas vilcienam palikt par pilntiesīgu saimnieku savā personīgajā dzīvē, neļaujot citiem diktēt noteikumus.
Tajā pašā laikā, runājot par savu ārējo tēlu un vizuālo izskatu, Maija Tabaka ir kļuvusi nesaudzīgi kritiska un maksimāli reālistiska. Viņa ir pilnībā atteikusies no tām skaistumkopšanas metodēm un paradumiem, kas viņu pavadīja jaunībā un brieduma gados — piemēram, viņa vairs nekrāso lūpas tā, kā tas tika darīts agrāk. Šobrīd viņa ir pieņēmusi pilnīgi mierīgu, dabisku un harmonisku pieeju savam pašreizējam vizuālajam tēlam. Ar sev tik raksturīgo, dzirkstošo humoru un vieglu ironiju māksliniece nosmej: “Man nepatīk vecenes ar lielām cepurēm.” Šis asais un trāpīgais izteikums skaidri parāda viņas dziļo vēlmi vienmēr un visur palikt maksimāli autentiskai, necenšoties izmisīgi un mākslīgi izpatikt sabiedrības gaidām vai lētiem stereotipiem par to, kā būtu jāizskatās slavenībai. Viņas spēja eleganti pielāgoties laika ritējumam un jaunajiem dzīves izaicinājumiem ir patiess iedvesmas avots, kas skaidri pierāda — vecuma skaitlis pasē nekādā veidā nevar kļūt par šķērsli patiesam radošumam un iekšējam spēkam.
