Svētdienā, septiņpadsmitajā maijā, Latvijas galvaspilsētas ielas pārņēma nepieredzēta enerģija un grandioza kustība, kad tur norisinājās vērienīgais un jau trīsdesmit sesto reizi organizētais vēsturiskais Rimi Rīgas maratons. Šie grandiozie sporta svētki, kas jau gadiem ilgi tiek uzskatīti par vienu no nozīmīgākajiem un vērienīgākajiem aktīvās dzīves notikumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā plašākajā Baltijas reģionā, šoreiz pulcēja patiešām rekordlielu un iespaidīgu dalībnieku skaitu. Skrējienam bija pieteikušies un tajā startēja vairāk nekā četrdesmit seši tūkstoši kaislīgu skriešanas entuziastu un profesionālu atlētu, kuri ieradās no simt sešpadsmit dažādām pasaules valstīm, lai kopīgi radītu neaizmirstamu, vienotu un starptautisku sporta kopienas atmosfēru un pārbaudītu savu fizisko spēju robežas.
Starp tūkstošiem skrējēju, kas devās trasē, īpašu uzmanību piesaistīja sabiedrībā labi zināmas personības, tostarp populārā un iemīļotā radio balss, kā arī televīzijas kanāla TV3 populārā diskusiju raidījuma Zilonis studijā harizmātiskais vadītājs Oskars Lepers. Viņš bija stingri apņēmies pieņemt šo lielo dzīves izaicinājumu un pirmo reizi savā mūžā pilnībā pieveikt sarežģīto un garo pusmaratona distanci. Sagatavošanās process šim lielajam notikumam no šova vadītāja puses bija patiešām nopietns un pārdomāts, pilnībā izslēdzot jebkādu paviršību vai vieglprātību. Pirms kāpšanas uz starta līnijas viņš bija veicis visas nepieciešamās un detalizētās medicīniskās pārbaudes, kā arī rūpīgi piemeklējis tieši savām pēdām un skrējiena specifikai piemērotākos, kvalitatīvākos sporta apavus, tādējādi maksimāli cenšoties garantēt savu drošību un veselību trasē. Viņa intensīvie treniņi un mērķtiecīgā pieeja skaidri apliecināja, ka pret šo distanci viņš izturas ar vislielāko atbildību.
Tomēr sporta pasākumu pasaule mēdz būt neparedzama un nežēlīga pat pret tiem, kuri ir sagatavojušies vislabāk. Kad līdz kārotajam finišam bija palicis pavisam nedaudz, tieši liktenīgais deviņpadsmitais kilometrs izvērtās par kritisko un nepārvaramo punktu Oskara Lepera skrējienā. Fiziskais sabrukums vai pēkšņas veselības problēmas piespieda pārtraukt distanci, un situācija izvērtās tik nopietna, ka talkā nāca glābēji. Šova vadītājs no trases tika steidzami evakuēts, izmantojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jeb NMPD mediķu brigādes palīdzību, un viņa pirmais pusmaratons noslēdzās pavisam citādāk, nekā sākotnēji cerēts – operatīvā transportlīdzekļa salonā.
Vēlāk, kad pirmais satraukums bija norimis, Oskars Lepers atklāti dalījās ar savu emocionālo un fizisko pieredzi sociālajos tīklos. Viņš neslēpa savu patieso pārsteigumu un atzina, ka šādu dramatisku un nepatīkamu pavērsienu savā debijā nebija gaidījis ne sapņos. Tajā pašā laikā viņš izmantoja iespēju publiski izteikt visdziļāko pateicību operatīvajiem NMPD mediķiem un visiem tiem nepazīstamajiem, atsaucīgajiem līdzcilvēkiem, kuri nepagāja garām un nekavējoties steidzās palīgā grūtā brīdī trases malā.
Šis negaidītais un satraucošais incidents kļuva par spilgtu, nopietnu mācību stundu ikvienam. Tas vēlreiz uzskatāmi pierāda un atgādina, cik milzīga un kritiska nozīme ir ne tikai fiziskajiem treniņiem, bet arī nepārtrauktai sava veselības stāvokļa un ķermeņa signālu novērtēšanai paša skrējiena laikā. Lai gan skriešana pēdējos gados ir kļuvusi par ārkārtīgi populāru, iedvesmojošu sporta veidu, kas sniedz gan milzīgu fizisko labumu, gan neaprakstāmu emocionālo gandarījumu un prieku, tai vienmēr ir jāpieiet ar vēsu prātu un milzīgu piesardzību. Pats Oskars Lepers arī pirms šī maratona savās ikdienas radio pārraidēs bija regulāri un aktīvi izglītojis savus klausītājus par pareizas skriešanas tehnikas niansēm un nepieciešamo sagatavošanos, vienmēr uzsverot, ka skriešana nedrīkst būt tikai akls sacensību gars, bet gan vispirms patiesas rūpes par savu labsajūtu, veselību un fizisko drošību. Viņa personīgā, skaudrā pieredze tagad kalpo kā tiešs un paliekošs atgādinājums par to, ka sportā nekas nav garantēts.
