Latvijas teātra pasaulē uzvirmojušas vēl nebijušas kaislības un patiesas emocijas, kuras klātienē varēja izbaudīt tikai daži izredzētie. Šā gada 2. jūnijā vēsturiskajā un leģendām apvītajā Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā norisinājās grandiozs un ilgi gaidīts notikums, kas pulcēja pašmāju skatuves spožākos dārgakmeņus. Latvijas Teātra darbinieku savienības rīkotā Teātra dienas izcilības balvu pasniegšanas ceremonija izvērtās par īstu triumfa un dziļu pārdzīvojumu vakaru, kurā smiekli mijās ar aizkustinājuma asarām, bet gaisā burtiski dzirksteļoja radošā enerģija.
Katrs mirklis šajā pasākumā bija piesātināts ar vēsturisku nozīmību, jo mākslinieka Māra Šustiņa īpaši veidotās goda zīmes-ordeņus šogad savās rokās pārņēma septiņi izcili un tautā mīlēti laureāti. Atmosfēru telpā padarīja vēl nokaitētāku un emocionālāku fakts, ka prestižos apbalvojumus šī gada uzvarētājiem pasniedza tieši iepriekšējo gadu balvu ieguvēji, radot neaprakstāmu pēctecības un iekšējās solidaritātes sajūtu, kas pārņēma ikvienu zālē sēdošo.
Vakara gaitā īpašu uzmanības vilni izpelnījās Lilitas Bērziņas balvas pasniegšana. To savā īpašumā ieguva Valmieras teātra izcilā aktrise Māra Mennika. Klātesošie nespēja slēpt apbrīnu par viņas 23 gadu ilgo profesionālo pieredzi, kas aizvadītajās sezonās ir burtiski sublimējusies un uzplaukusi pavisam jaunā, satriecošā aktiermeistarības jaudā un nepieredzētā mākslinieciskajā kvalitātē. Kad uz skatuves kāpa 2016. gada šīs pašas balvas laureāte, Latvijas Nacionālā teātra zvaigzne Maija Doveika, lai nodotu ordeni jaunajai ieguvējai, skatītāju zālē valdīja pilnīgs klusums un neviltots aizkustinājums.
Tikpat dramatisks un spēcīgs bija brīdis, kad tika paziņots Harija Liepiņa balvas laureāts. Par to kļuva Liepājas teātra harizmātiskais aktieris Mārtiņš Kalita. Viņš šo pagodinājumu izpelnījās ar savu apbrīnojami plašo aktiermeistarības amplitūdu, ko pēdējo sezonu laikā demonstrējis gan sarežģītās galvenajās lomās, gan parādot savu radošo briedumu spilgtās, neaizmirstamās otrā plāna raksturlomās. Ordeni viņam svinīgi pasniedza Dailes teātra drosmīgais un spilgtais aktieris Lauris Dzelzītis, kurš pats šo apbalvojumu saņēma 2024. kārtējā gadā.
Ar milzīgām ovācijām tika sagaidīta ziņa par Eduarda Smiļģa balvas piešķiršanu. Šis prestižais gods šogad tika izrādīts režisoram Pēterim Krilovam, novērtējot viņa profesionāli spožo, drosmīgo un neparasti oriģinālo Tenesija Viljamsa lugas Ilgu tramvajs iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī, kas skatītājus satricināja 2025. gadā. Apbalvojumu režisoram pasniedza 2025. gada šī titula īpašnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un cienījamais teātra vēsturnieks Jānis Siliņš, radot patiesi vēsturisku mirkli muzeja sienās.
Īpaši mīļa un sirsnīga atmosfēra valdīja brīdī, kad ar Veras Singajevskas balvu tika godināta Latvijas Leļļu teātra ilggadējā un leģendārā aktrise un režisore Vija Blūzma. Viņas daudzu gadu garumā uzkrātā unikālā profesionālā pieredze un dziļās zināšanas, kas apvienotas ar mūsdienīgu, drosmīgu un laikmetīgu pieeju bērnu teātra mākslai, ir devušas nenovērtējamu un nozīmīgu ieguldījumu visa šī žanra attīstībā Latvijā. Viņai ordeni pasniedza leļļu un bērnu izrāžu meistars un režisors Valdis Pavlovskis, kurš pats bija 2025. gada šīs balvas laureāts.
Gandarījuma pilnus aplaudisus izpelnījās arī Jēkaba Dubura balvas saņēmēja — Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves mākslas katedras asociētā profesore, kā arī aktiermeistarības un režijas pasniedzēja Indra Roga. Šo emocionālo mirkli un godalgas nodošanu vadīja 2025. gada laureāte, Latvijas Kultūras akadēmijas emeritētā profesore un teātra zinātniece Valda Čakare, demonstrējot patiesu cieņu un inteliģenci.
Elegantajā gaisotnē Helēnas Tangijevas–Birznieces balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošā baleta soliste Sabīne Strokša, kuras neatlaidīgais darbs un neaprakstāmais talants sniedzis milzīgu ieguldījumu Latvijas profesionālā baleta attīstībā un spožumā. Viņai godalgu pasniedza 2024. gada šīs balvas ieguvēja, LNOB māksliniece un Rīgas baletskolas pedagoģe Indra Lapšina.
Tomēr ar to pārsteigumi nebeidzās. Pēc Latvijas profesionālā teātra scenogrāfu kopienas īpaša ierosinājuma tieši no šī gada tika iedibināta pavisam jauna un unikāla Teātra dienas izcilības balva — Andra Freiberga balva. Turpmāk to regulāri piešķirs skatuves mākslas profesionāļiem par izcilu vizuālā tēla veidošanu teātra, operas vai baleta iestudējumos. Vēsturiskajā pirmajā reizē šo balvu saņēma scenogrāfe un māksliniece Monika Korpa par savu izcilo, smalki niansēto un vizuāli satriecošo redzējumu teātra mākslā, kā arī par viņas grandiozo sniegumu Eiropas opernamos. Šo jauno ordeni viņai svinīgi pasniedza pazīstamais scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, noslēdzot šo neaizmirstamo triumfa vakaru.
