Prestižais un mirdzošais Kannu kinofestivāls, kurā ik gadu pulcējas pasaules kino elites spožākās zvaigznes, šoreiz ir nonācis pazīstamā latviešu režisora Viestura Kairiša krustugunīs. Režisors, kurš vienmēr ir izcēlies ar savu tiešo un nesaudzīgo redzējumu uz pasaules kārtību un mākslas patiesajām vērtībām, nav spējis klusēt par to, ko pats savām acīm ir pieredzējis šajā leģendārajā pasākumā. Kamēr miljoniem skatītāju visā pasaulē sajūsminās par dārgajiem tērpiem, sarkanā paklāja spožumu un nevainojamajiem fotozibšņiem, Kairišs ir izlēmis noraut šo glamūra masku, lai parādītu sabiedrībai to realitāti, kas slēpjas aiz šīs rūpīgi spodrinātās fasādes. Viņa novērojumi un skarbais vērtējums šobrīd ir izraisījuši milzīgu rezonansi kultūras un šovbiznesa aprindās, liekot daudziem pilnīgi citām acīm paskatīties uz šo šķietami perfekto dīvu un slavenību pasauli.
Kairišs neslēpj savu dziļo vilšanos un pat zināmu riebumu pret to, par ko ir pārvērties šis kādreizējais kino mākslas templis. Viņš atklāti norāda uz to, ka festivāla vide ir kļuvusi ārkārtīgi virspusēja un mākslīga, kur patiesu talantu un dabisku skaistumu ir nomainījuši lēti un vienveidīgi skaistuma standarti. Īpaši skarbi režisors izsakās par tur redzamajām sievietēm, uzsverot, ka viņam radies iespaids, ka viss festivāls ir burtiski pārpildīts ar dāmām, kuru ķermeņi ir tikuši pakļauti radikālām plastiskajām operācijām. Šīs mākslīgi palielinātās krūtis un vienādie, pēc vienas šablona veidotie sejas vaibsti, viņaprāt, pilnībā iznīcina jebkādu individualitāti un patiesu estētisko vērtību, pārvēršot prestižo pasākumu par dīvainu un skumju plastmasas pasaules izstādi.
Šīs pārdomas un skarbā kritika nav vienkārši mirkļa emocijas, bet gan dziļš un pamatots viedoklis par to, kurp virzās mūsdienu sabiedrība un tās radītie elki. Kairišs savos izteikumos paliek nepielūdzams, liekot noprast, ka šāds masveida mākslīgums un dabas doto līniju kropļošana dzen izmisumā ikvienu, kurš vēl joprojām spēj novērtēt patiesu, nesamākslotu un dzīvu skaistumu. Viņa vārdi burtiski uzspridzina ierasto priekšstatu par Kannu festivāla augstāko sabiedrību, un šīs aizkulišu detaļas liecina par daudz dziļāku krīzi, kas šobrīd pārņem izklaides industriju visaugstākajā līmenī. Šokējošā atklātība, ar kādu režisors dalās savos novērojumos, nevienu neatstāj vienaldzīgu – tā liek sabiedrībai vārīties diskusijās par to, vai tiešām mūsdienu spožuma cena ir pilnīgs paša patiesās būtības un dabiskā izskata zaudējums.
