Mūsdienu pasaule ir nežēlīga, un slavenais Latvijas multimākslinieks Horens Stalbe to jūt asāk nekā jebkurš cits. Viņš ir spēris soli, kas liek tūkstošiem sirsniņu pukstēt straujāk un aizdomāties par to, kurp mēs patiesībā ejam. Šajās dienās Horens Stalbe ir paveicis kaut ko patiesi nepieredzētu un satriecošu savā radošajā ceļojumā. Apvienojot spēkus ar tikai astoņpadsmit gadus veco, jauno un neaprakstāmi talantīgo izpildītāju Annu, viņš ir laidis klajā ne vienkārši jaunu dziesmu, bet gan īstu, kailu un nedzēšamu emocionālo manifestu, kura nosaukums ir Mēs neesam skaitļi. Šis skaņdarbs un tam pievienotais videoklips jau tagad raisa pamatīgu rezonansi visā valstī.
Sirdi plosošais vēstījums ir vērsts tieši uz to baiso un nepārtraukto spiedienu, ar kuru mūsdienu skarbajā realitātē katru mīļu dienu ir spiesti saskarties mūsu jaunieši. Dzīve sociālo tīklu un nepārtrauktas vērtēšanas ērā ir kļuvusi par nebeidzamu sacensību, kurā katrs solis tiek analizēts, svērts un salīdzināts ar citiem. Dziesma Mēs neesam skaitļi ir dziļi emocionāls, dvēseli aizkustinošs kliedziens par katra cilvēka iekšējo pašvērtību, par neatkārtojamo individualitāti un, pats galvenais, par svētajām tiesībām kļūdīties, nebaidoties no publiska nosodījuma vai sistēmas pļaukas.
Mākslinieki ar šo darbu ļoti tieši un drosmīgi aktualizē kritisko situāciju, kurā skolas atzīmes, sausi sasniegumi un nežēlīgi apkārtējās sabiedrības vērtējumi nereti kļūst nesalīdzināmi svarīgāki par pašu dzīvo, elpojošo cilvēku. Visa šī grandiozā darba pašā centrā ir kaila un nesatricināma doma – nevienu vienīgu cilvēku šajā pasaulē nedrīkst un nevar raksturot tikai ar plikiem cipariem, sausiem rezultātiem vai mākslīgi radītiem reitingiem. Horens un Anna atgādina mums visiem, ka cilvēka būtību nav iespējams reducēt līdz kārtējai atzīmei žurnālā, vietai tabulā vai vidējam vērtējumam. Aiz katra, pat vismazākā rezultāta un cipara vienmēr slēpjas vesela pasaule – patiesas un bieži vien smagas emocijas, baisas bailes no neizdošanās, skaisti sapņi, apslēpts talants un unikāls, personīgs dzīves stāsts, kuru neviens cits nav izdzīvojis.
Īpašu uzmanību piesaista arī jaunā skaņdarba vizuālais noformējums. Klips ir apzināti veidots augstvērtīgā un izteikti mākslinieciskā melnbaltā estētikā, kurā atsevišķi, ļoti svarīgi simboli un vizuālie elementi pēkšņi tiek izcelti ar spilgtiem krāsu akcentiem. Šī smalkā un pārdomātā vizuālā valoda nav izvēlēta nejauši – tā rada dramatisku un kliedzošu kontrastu starp auksto, pelēko, ārējo sistēmu un cilvēka trauslo, krāsaino iekšējo pasauli. Tas vēl vairāk pasvītro mūsdienu jauniešu milzīgo emocionālo ievainojamību un viņu izmisīgo, degošo vēlmi tikt sadzirdētiem un saprastiem šajā steidzīgajā pasaulē. Šis manifests Mēs neesam skaitļi nav stāsts tikai par skolas soliem vai mājasdarbiem. Tas ir daudz dziļāks un skarbāks – tas tiešā tekstā pievēršas bīstamajai emocionālajai izdegšanai, sabiedrības smagajam spiedienam un pašas personības pašvērtības jautājumiem, kas šobrīd ir kļuvuši par kritisku problēmu tieši jaunās paaudzes vidū. Horens Stalbe atklāti norāda, ka šodien jaunieši pārāk agri, jau bērnībā, sāk just, ka viņu vērtību nosaka tikai citu gaidas un cipari, tāpēc bija radikāli nepieciešams radīt darbu, kas liktu šai sistēmai apstāties.
