Eksotiskā dziedātāja Alise Haijima, kuru visa Latvija iepazina un iemīlēja muzikālā šova X Faktors pirmajā sezonā, vienmēr ir asociējusies ar krāšņumu, neizsīkstamu enerģiju un neparastu stilu. Tomēr aiz šī mirdzošā publiskā tēla, kas liek faniem sajūsmā aizturēt elpu, slēpjas smags un asarām klāts dzīvesstāsts, kurā savijušās divas pilnīgi dažādas pasaules — Latvija un Japāna. Tikai retais zina, kādu emocionālu nastu šī jaunā māksliniece ir nesusi savā sirdī kopš pusaudžu gadiem un caur kādām ciešanām viņai nācies iziet, lai šodien spētu stāvēt uz skatuves.
Viss sākās Rīgā, kad Alises māte Agnese stingri nolēma, ka viņas meitām pasaulē jānāk tieši Latvijas zemē. Tāpēc Alise piedzima Rīgas Dzemdību namā, taču šī zeme nepaspēja kļūt par viņas pirmo atmiņu mājvietu. Pirms mazā meitenīte bija sasniegusi viena gada vecumu, ģimene pieņēma lēmumu pārcelties uz tālo un svešādo Japānu. Tur, starp debesskrāpjiem un pilnīgi citu kultūras kodu, Alise pavadīja visu savu bērnību un agrīno pusaudža vecumu līdz pat vienpadsmit gadiem. Dzīve ritēja divu valodu un divu pretēju pasaules uzskatu krustcelēs. Mājās māte ar viņu runāja tikai latviski, bet mazā Alise spītīgi atbildēja japāniski, jo viņas ikdienas ritms, draugi un skola ritēja uzlēcošās saules zemes stingrajā disciplīnā. Viņa pat nespēja iedomāties, ka kādu dienu šis liktenīgais dzīves pavediens tiks pārcirsts.
Šajā stāstā vissvarīgākā un vienlaikus sāpīgākā loma pieder viņas tēvam Satoru Haijimam. Satoru bija neprātīgi muzikāls cilvēks, kurš skolas gados izcili spēlēja trombonu un elpoja tikai mūzikas dēļ. Pēc vidusskolas viņam pavērās pasakainas iespējas — tika piedāvāta pilnībā apmaksāta stipendija prestižā mūzikas konservatorijā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas bija sapnis, pēc kura tiecas miljoniem talantu. Tomēr skarbā realitāte un ģimenes apstākļi salauza viņa spārnus — viņam nācās no šī ceļa atteikties. Tieši šis salauztais sapnis un nepiepildītā kaislība vēlāk neapzināti pārgāja meitā. Tēvs, pamanot Alises acīmredzamo un spilgto muzikālo talantu, sāka arvien vairāk atklāt savu muzikālo dvēseli arī ģimenes lokā. Viņi dziedāja kopā, radot unikālu saikni, kas kļuva par dzelžainu pamatu Alises nākotnes karjerai.
Taču tad nāca briesmīgs trieciens, kas četrpadsmit gadu vecumā sagrāva meitenes pasauli. Viņas mīļotais tēvs Satoru pēkšņi nomira. Alise šo tēmas smagumu joprojām sargā ar visaugstāko cieņu un nekad publiski neatklāj precīzus traģēdijas iemeslus un detaļas, uzsverot, kādu milzīgu cieņu viņa izjūt pret aizgājēju. Ilgu laiku par šo baiso zaudējumu viņa vispār nespēja bilst ne vārda, jo tēvs aizgāja mūžībā, tā arī nepiepildījis savu lielāko dzīves mērķi. Šī apziņa jaunajai meitenei kļuva par dzelžainu un skaudru mācību visam mūžam — viņa savām acīm redzēja, kā nepiepildīti sapņi var emocionāli iznīcināt cilvēku, ja viņš padodas. Tieši tāpēc Alise sev nosolījās nekad un nekādu grūtību priekšā nesalūzt, jo sliktākais, ko dzīvē var izdarīt, ir vienkārši padoties un atmest visam ar roku. Tikai tagad, pēc daudziem gadiem, viņas sirdī ir iestājusies samierināšanās un pieņemšana, lai gan agrāk runāt par tēva zaudējumu bija neizturami smagi.
Pēc šīs baisās traģēdijas Alises māte kopā ar abām meitām — Alisi un viņas jaunāko māsu Annu — pieņēma lēmumu atgriezties Latvijā, lai sāktu visu no jauna. Latvijā Alisei vajadzēja uzsākt mācības piektajā klasē, taču skarbā realitāte un valodas barjera izrādījās nepielūdzama. Skolas vadība nāca klajā ar lēmumu, kas Alisei bija smags trieciens — viņu ielika vienu klasi zemāk, ceturtajā klasē, lai meitene spētu kaut cik apgūt mācību vielu un valodu. Tas nozīmēja mācīties kopā ar bērniem, kas ir jaunāki par viņu. Lai gan Alise latviešu valodu mājās bija dzirdējusi visu mūžu, runāt tajā pašai bija milzīgs pārbaudījums. Tā kā japāņu valodā vispār neeksistē dzimtes, Alise visu pirmo gadu runāja tikai un vienīgi vīriešu dzimtē, nespējot izprast latviešu valodas gramatikas konceptu. Viņai nācās apmeklēt logopēdu, lai ar asarām acīs mācītos pareizās galotnes. Skolasbiedri un citi bērni viņu nereti nežēlīgi laboja un pat atklāti apsmēja, jo tajā laikā Latvijas sabiedrībā un skolu solos bērni ar jauktu rases izcelsmi bija ārkārtīgi liels retums. Alise gan atzīst, ka bērni nav ļauni, viņi vienkārši ir pārāk atklāti, un tieši šī skarbā skolas vide viņai iemācīja uzaudzēt neticami biezu ādu, kas palīdzēja izfiltrēt visu slikto un paturēt tikai vērtīgo.
View this post on Instagram
Ar šo sāpīgo pagātnes nastu ir saistīts arī kāds aizkustinošs un neizpildīts solījums. Bērnībā, dzīvojot Japānā, Alise bieži vien nevainīgi lūgusi tēvam ļaut viņai nobaudīt alus putiņas no viņa glāzes. Tajos brīžos abi bija noslēguši stingru vienošanos — dienā, kad Alise kļūs pilngadīga, viņi abi kopā svinīgi iedzers pa īstam. Kā zināms, Japānā pilngadība iestājas tikai no 20 gadu vecuma. Diemžēl tēvs aizgāja mūžībā krietni pirms šī brīža, atstājot solījumu neizpildītu. Kad Alise pēc daudziem gadiem, jau būdama pieaugusi sieviete, kurai pāri par divdesmit gadiem, mēroja tālo ceļu uz Japānu un nostājās pie sava tēva kapavietas, viņa izpildīja šo solījumu. Viņa ieradās pie kapa ar alus skārdeni, atvēra to, daļu nolēja uz tēva kapavietas un daļu iedzēra pati, tādējādi simboliski noslēdzot bērnības vienošanos, kas gadiem bija dedzinājusi viņas dvēseli.
Šodien Alise uz savu dzīvi skatās ar milzīgu misijas apziņu. Viņa lieliski saprot — ja viņas tēvs Satoru toreiz nebūtu salūzis, ja viņš būtu drosmīgi aizbraucis studēt uz Ameriku, viņa pati vispār nekad nebūtu piedzimusi. Atteikšanās no Amerikas sapņa aizveda viņas tēvu uz apmaiņas programmu Ķīnā, kur viņš satika un iemīlēja Alises māti Agnesi. Lai gan Alise šobrīd paralēli savai radošajai darbībai ir ieguvusi bakalaura grādu un turpina mācības biznesa vadības maģistrantūrā, viņa atklāti atzīst, ka augstākā izglītība lielā mērā ir bijusi tikai ģimenes un apkārtējo ambīciju un ekspektāciju apmierināšana. Mākslinieces sirds un dvēsele pilnībā pieder mūzikai, kurā viņa turpina izdzīvot sava tēva nerealizēto sapni, drosmīgi izdodot arvien jaunas dziesmas un triloģijas singlus, pierādot, ka viņas balss ir tilts starp divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm.
