Pazīstamais mūziķis un harizmātiskais šovmenis Horens Stalbe ir nonācis pie ne pārāk iepriecinošiem secinājumiem par to, cik patiesībā sarežģīta un finansiāli apgrūtinoša var izvērsties dzīve daudzbērnu tēvam mūsdienu Latvijā. Sabiedrībā mīlētais mākslinieks, kurš kopā ar savu mīļoto sievieti Lucini nesen pieredzēja brīnišķīgus dzīves pavērsienus, drīzumā gatavojas kārtējam lielajam notikumam – abu pirmajam kopīgajam mazulim, kas viņu kuplo ģimenes ligzdu padarīs vēl skaitliski lielāku. Tomēr līdztekus milzīgajam priekam un gaidāmajām rūpēm Horens ir spiests saskarties ar pavisam laicīgām un nepielūdzamām problēmām, kas tieši skar ikdienas loģistiku un valsts atbalsta trūkumu.
Daloties savās pārdomās un neslēpjot emocionālo aizkaitinājumu, mūziķis atskatījās pagātnē un vilka paralēles ar pavisam citu laikmetu, kas liek uzdot neērtus jautājumus mūsdienu lēmumu pieņēmējiem. Viņš atgādināja, ka padomju laikos pret kuplām ģimenēm izturējās ar pavisam citādu materiālo atbildību, proti, toreiz daudzbērnu ģimenēm valsts mēdza piešķirt pat veselu mikroautobusiņu Latvija, lai atvieglotu ikdienas pārvietošanos. Šāds salīdzinājums spilgti izgaismo plaisu starp solījumiem un reālo situāciju, ar ko šobrīd jāsaskaras vecākiem.
Horens Stalbe pamatoti uzsver, ka mūsdienu realitātē pat trīs bērnu uzturēšana un loģistika pārvēršas par īstu izaicinājumu. Spēkā esošie ceļu satiksmes noteikumi ir nepielūdzami un stingri pieprasa, lai katram bērnam automašīnā būtu nodrošināts savs speciālais bērnu sēdeklītis. Šīs drošības prasības nozīmē, ka parasts, standarta izmēra vieglais transportlīdzeklis acumirklī kļūst pilnīgi nederīgs un nederīgs tik liela bērnu skaita pārvadāšanai. Mūziķis atklāti atzīst, ka viņš vienkārši fiziski nevar pārvietoties ar normālu, ierastu automašīnu, jo viņam ir vitāli nepieciešams ietilpīgs minivens, kura iegāde un uzturēšana prasa milzīgus finansiālos līdzekļus.
Emocionālajā uzrunā Horens Stalbe nesaudzīgi vēršas pie tiem, kuri atrodas pie varas stūres un pieņem stratēģiskus lēmumus. Viņš aicina tos, kas tur augšā sēž, domā gudras domas un lemj lielas lietas, beidzot reāli padomāt par šo samilzušo problēmu un vienkāršo cilvēku ikdienu. Mākslinieks neslēpj savu ironiju un rūgtumu, piebilstot, ka lēmējvaras pārstāvjiem un politiķiem pašiem personīgā rocība un ienākumi, visticamāk, bez jebkādām grūtībām atļauj iegādāties pilnīgi jebkādu automašīnu, kādu vien viņi kāro. Tikmēr parastajām ģimenēm situācija ir krasi atšķirīga un skarba. Viņš uzdod tiešu un sāpīgu jautājumu, kas nodarbina daudzu vecāku prātus – kā lai ģimene, kurā aug trīs bērni, vispār kaut kur kopā aizbrauc, ja valsts nerada nekādus reālus priekšnoteikumus un atbalsta mehānismus šādu transporta problēmu risināšanai. Šis stāsts vēlreiz liek aizdomāties par to, cik dārgi Latvijā maksā liela un laimīga ģimene.
