Leģendārā un neatkārtojamā latviešu glezniecības ikona Maija Tabaka pat 87 gadu vecumā turpina apburt, pārsteigt un brīžiem pat pamatīgi satricināt sabiedrību ar savu unikālo dzīvesredzi un nelokāmo neatkarību. Viņas vārds jau sen ir ierakstīts zelta burtiem ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules kultūras vēsturē, un viņas radītie audekli joprojām spēj izraisīt visdažādāko emociju vētru. Tomēr aiz krāšņajām krāsām un panākumiem slēpjas pavisam cita, daudz privātāka un noslēpumaināka pasaule, kurā māksliniece ir izvēlējusies dzīvot pēc saviem, absolūti stingriem noteikumiem.
Lai gan mākslinieces darbi regulāri tiek izstādīti prestižās galerijās un piesaista milzīgu mākslas cienītāju uzmanību, pati Maija Tabaka ir pieņēmusi radikālu lēmumu pilnībā distancēties no jebkādām sabiedriskām aktivitātēm un skaļiem pasākumiem. Slavenā gleznotāja neslēpj, ka tādas lietas kā izstāžu atklāšanas un publiska grozīšanās prožektoru gaismā viņai vairs nesniedz nekādu gandarījumu. Gluži pretēji — viņa šādu pieredzi šobrīd uzskata par atklāti nepatīkamu, nogurdinošu un nevajadzīgu enerģijas tērēšanu, dodot priekšroku savam radošajam mieram un vientulībai.
Mākslinieces ikdiena šajā cienījamajā vecumā ir apbrīnojami disciplinēta un stingri strukturēta, kas ļauj viņai saglabāt apbrīnojamu gara skaidrību un nepazaudēt savu dabisko dzīvesprieku. Katrs vienmērīgais rīts leģendai sākas ar vienu un to pašu svēto rituālu — tūlītēju ķeršanos pie otas un gleznošanu. Šis radošais process joprojām ir viņas pati lielākā kaislība, bez kuras dzīve vienkārši nav iedomājama. Tikai pēc tam, kad rīta cēliens ir aizvadīts pie molberta, seko nākamais svarīgais dienas posms — vingrošana. Šīs fiziskās aktivitātes māksliniecei palīdz uzturēt nepieciešamo formu un sargāt veselību, kas šajos gados prasa īpašu rūpību.
Protams, vecums un laika ritējums ievieš savas nepielūdzamās korekcijas pat visstiprāko personību ikdienā. Maija Tabaka atklāti stāsta par to, ka šobrīd saskaras ar nopietnām redzes problēmām. Šī iemesla dēļ viņa ir spiesta ļoti rūpīgi izvēlēties, kā pavadīt savus brīvos brīžos pie televizora ekrāna. Lai lieki nepārpūlētu acis un izvairītos no pārmērīga, agresīva vizuālā kairinājuma, māksliniece skatās tikai mierīgus, plūstošus seriālus, kas neizsauc lieku sasprindzinājumu un ļauj patiesi atpūsties.
Neskatoties uz visiem fiziskajiem izaicinājumiem, viņas vispārējā attieksme pret dzīvi ir palikusi apbrīnojami pozitīva, lepna un nesalaužama. Māksliniece pāri visam pasaulē vērtē savu personīgo brīvību un ekskluzīvo iespēju dzīvot tieši tā, kā viņa pati vēlas, neatskatoties uz citu viedokļiem vai sabiedrības klišejām. Viņas izteiktie vārdi skan kā īsts manifests: “Es negribu atdot citiem savu vietu.” Ar šo stingro frāzi viņa kārtējo reizi uzsver, cik kritiski svarīgi viņai ir palikt par vienīgo un pilntiesīgo saimnieci savā liktenī un savā telpā.
Tikpat skarba, bet vienlaikus veselīgi pašironiska un patiesa ir leģendārās gleznotājas attieksme pret savu ārējo izskatu, kas gadu gaitā ir piedzīvojis likumsakarīgas izmaiņas. Maija Tabaka neslēpj, ka tagad ir kļuvusi daudz kritiskāka pret sevi. Viņa jau labu laiku vairs nekrāso lūpas tik koši kā agrāk un ir izvēlējusies pilnībā pieņemt daudz mierīgāku, dabiskāku un harmoniskāku pieeju savam vizuālajam tēlam. Turklāt māksliniece ar viņai raksturīgo humoru nosmej par vecumdienu modes dīvainībām, stingri nosakot robežas un paziņojot: “Man nepatīk vecenes ar lielām cepurēm.” Šis izteikums skaidri parāda viņas vēlmi visās situācijās palikt absolūti autentiskai, nesamākslotai un nekādā gadījumā neizpatikt citu cilvēku gaidām vai mākslīgi radītiem standartiem. Viņas spēja pielāgoties mainīgajām dzīves prasībām un saglabāt iekšējo uguni kalpo kā spilgts pierādījums tam, ka vecums nespēj ierobežot patiesu talantu un brīvu garu.
