Kādreizējais Latvijas estrādes spīdeklis un nedalītas skatītāju mīlestības lutinātais mūziķis Arnis Mednis šodien ir atradis savu mieru un patvērumu klusā, mājīgā privātmājā Mārupē. Viņa ikdiena tagad rit pavisam citā ritmā, nekā tajos tālajos un trakajos gados, kad viņa vārds nezagāja no lielāko koncertzāļu afišām un ballīšu hronikām. Šajā jaunajā dzīves posmā mākslinieka uzticamākie un vistuvākie ikdienas pavadoņi ir divi četrkājainie draugi – kaķi Bumibols un Minka, kuri ar savu klātbūtni un beznosacījuma mīlestību piepilda mājas atmosfēru ar neatkārtojamu siltumu.
Lai gan ilgus gadus par Arņa Medņa mājvietu tika uzskatīts rosīgais un šarmantais Āgenskalns, tieši Mārupes privātmāja ir kļuvusi par viņa patieso glābiņu un mierīgo ostu. Šī vieta sniedz viņam unikālu iespēju baudīt dabas tuvumu un harmoniju, vienlaikus nezaudējot saikni ar pilsētas dinamiku. Mākslinieks neslēpj, ka Mārupes dzīvei ir milzum daudz pozitīvu aspektu, starp kuriem viņš īpaši izceļ gan ērti sasniedzamos tuvējos veikalus, gan fantastisko iespēju vajadzības gadījumā zibenīgi nokļūt pašā Rīgas sirdī vai doties veldzēties pie jūras.
Tomēr šis šķietamais idilliskais miers ir ticis izkarots smagā un skaudrā cīņā ar likteni. Mūziķa dzīvesstāstu un radošo gaitu neatgriezeniski satricināja un izmainīja pēkšņa, baisa veselības katastrofa – insults, ko viņš piedzīvoja 2011. gadā. Šis liktenīgais un dramatiskais pavērsiens vienā mirklī pilnībā pārveidoja viņa ikdienas struktūru, fiziskās spējas un radošo izpausmju procesu. Taču, par spīti visam, Arnis Mednis ir pierādījis, ka viņam piemīt dzelžains gribasspēks un neizmērojama apņēmība. Viņš nepadodas ne uz mirkli un katru dienu aktīvi vingro, neatlaidīgi izmantojot specializētu trenažieri, lai soli pa solim uzlabotu savu fizisko stāvokli un atgūtu zaudēto spēku.
Tuvojoties gaidāmajiem koncertiem, radošā uguns mūziķī uzplaukst ar jaunu spēku, un viņš arvien biežāk sēžas pie sava sintezatora, lai ļautos iedvesmai un radītu jaunas, skanīgas melodijas. Viņš ir pārliecināts, ka tieši veselīga, labdabīga pašironija ir tas maģiskais instruments, kas palīdz pārvarēt visgrūtākos dzīves pārbaudījumus un neļauj ieslīgt depresijā. Atceroties savu tēvu, kurš bijis apveltīts ar patiesi izcilu atmiņu un spilgtu mākslinieka talantu, Arnis uzsver, ka pats dzīvē ir iemācījies galveno mākslu – novērtēt niekus un mazos sīkumus, kas ikdienu padara patiesi priecīgu un gaišu.
Runājot par savu mīļo vectētiņa lomu, mākslinieks nespēj apvaldīt smaidu un dalās sirsnīgā jokā. Viņš smejoties stāsta, ka mēdz teikt saviem mazbērniem, ka mājas durvīs vai pie telefona zvana neviens cits kā vecais kāmis. Arnis no visas sirds izbauda un priecājas par katru svētīgo mirkli, ko viņam ir iespēja pavadīt kopā ar savu mīlošo ģimeni. Viņa galvenais mērķis šobrīd ir kolekcionēt tikai un vienīgi pozitīvus, gaišus mirkļus, kas kā drošs vairogs palīdz izturēt un pārvarēt emocionāli smagākos laikus.
Ar neparasti siltām un nostalģiskām izjūtām slavenais mūziķis atskatās uz savām jaunības dienām, kad enerģija kūsāt kūsāja. Savulaik, leģendārās un kulta grupas Odis ziedu laikos, viņš ir izbaudījis ne mazums neprātīgu un krāšņu piedzīvojumu, kas bija cieši saistīti ar nevaldāmu māksliniecisko bohēmu. Arnis šodien ar vieglu smaidu atceras visus tos raibos notikumus, jautrās ballītes un uzticamos draugus, uzsverot, ka šādas atmiņas ir neizsakāmi dārgas un silda sirdi pat pēc daudzām desmitgadēm. Tomēr gadu gājumā un pieredzē gūtā vieduma rezultātā viņš ir skaidri sapratis, cik kritiski svarīgi ir sargāt un saglabāt savu veselību. Tieši tāpēc viņš jau veselus 15 gadus pilnībā un kategoriski atturas no jebkādas alkohola lietošanas, neslēpjot, ka tas savā laikā bija ļoti grūts, taču absolūti nepieciešams un dzīvību glābjošs lēmums.
Mūziķis ar skumjām atzīmē, ka daudzi neticami talantīgi viņa kolēģi un draugi ir pāragri zaudējuši savu dzīvību tieši postošās alkohola atkarības dēļ. Viņš pauž patiesu gandarījumu un ir bezgala pateicīgs, ka jaunā mūziķu paaudze ir laikus sapratusi, cik vitāli svarīgi ir atteikties no šādiem kaitīgiem un graujošiem ieradumiem. Kā izcilu un neapstrīdamu piemēru viņš min maestro Raimondu Paulu, kurš no alkohola lietošanas ir spējis pilnībā atturēties jau kopš tālā 1962. gada, tādējādi rādot paraugu visai tautai. Arņa Medņa dzīvesstāsts ir neparasti iedvesmojošs apliecinājums tam, cik svarīgi ir nepadoties pat vismelnākajos brīžos, koncentrēties uz pozitīvo un novērtēt katru doto elpas vilcienu. Viņš uzskata, ka mūsdienu jaunajiem māksliniekiem ir dotas tādas fantastiskas tehniskās un radošās iespējas, par kurām viņa paaudze savulaik varēja tikai klusi sapņot, un tas ir milzīgs solis uz priekšu visā Latvijas mūzikas industrijas ainavā.
