Publiskā dzīve, pastāvīgs stresa spiediens un skatītāju tūkstošu acis, kas vērstas tavā virzienā, var kļūt par smagu nastu pat visspēcīgākajiem māksliniekiem. Latvijā iemīļotā un talantīgā aktrise Agate Krista ir drosmīgi nolēmusi vairs neklusēt par savas dzīves tumšāko pusi, atklājot stāstu, kas liek sastingt katram viņas talanta cienītājam. Šarmantā skatuves māksliniece, kura skatītājus regulāri priecē ar izcilām lomām, aiz spožajām prožektoru gaismām ir izcīnījusi smagu un šausminošu cīņu ar nepielūdzamām panikas lēkmēm, kas uz ilgu laiku paralizēja viņas ikdienu un profesionālo darbību.
Šīs paralizējošās lēkmes, kuras pavada pēkšņa nervozitāte un neizskaidrojamas, paralizējošas bailes, Agatei Kristai uzbruka visnegaidītākajos un nepiemērotākajos brīžos, sagraujot jebkādu kontroles sajūtu pār savu ķermeni un prātu. Situācija saasinājās tiktāl, ka jaunā sieviete piedzīvoja mirkļus, kad nespēja pat piecelties no savas gultas, lai sāktu jaunu dienu. Katrs solis ārpus mājām šķita kā neiespējamā misija, un fiziskais un emocionālais izsīkums kļuva par viņas patstāvīgo pavadoni.
Trauksme un panika visdrūmākajā veidā ietekmēja aktrises profesionālo darbību un karjeru Jaunajā Rīgas teātrī. Agate Krista atklāj, ka šīs postošās lēkmes viņu pārņēma tieši strādājot pie tādām populārām izrādēm kā Dzimšanas dienas kūka, kā arī Jaunie latviešu stāsti. Atrasties uz skatuves, kad tevī noraugās simtiem acu, bet iekšienē plosās nekontrolējams baiļu virpulis, ir neaprakstāmi smaga pieredze, kas ietekmēja viņas emocionālo stāvokli un prasīja milzīgu izturību. Dzīve pastāvīgā publicitātes spiedienā un augstās prasības darbā šo situāciju padarīja vēl sarežģītāku, pārvēršot katru uzstāšanos par cīņu uz dzīvību un nāvi.
Lai glābtu sevi un savu karjeru no pilnīgas sabrukšanas, Agate Krista saprata, ka pati saviem spēkiem vairs nespēj tikt galā ar iekšējiem dēmoniem, tāpēc nekavējoties meklēja profesionālu un kvalificētu palīdzību. Viņa uzsāka vizītes pie pieredzējušas terapeites, kura kļuva par aktrises galveno atbalstu šajā garajā atveseļošanās ceļā. Speciāliste ieteica aktrisei apgūt īpašus un efektīvus elpošanas vingrinājumus, kas ir fundamentāli svarīgi, lai nomierinātu satrakoto prātu un reaģējošo ķermeni tajos momentos, kad panika sāk pārņemt kontroli.
Taču ar elpošanu vien nepietika – bija nepieciešams veikt radikālākus soļus un skatīties bailēm tieši acīs. Terapeite deva aktrisei uzdevumu sastādīt detalizētu sarakstu ar visām tām konkrētajām vietām un situācijām, kurās viņa juta vislielāko nemieru un paniku. Tā vietā, lai bēgtu, Agatei Kristai nācās pakāpeniski un apzināti atgriezties šajās vietās, soli pa solim pierādot savai psihei, ka briesmas patiesībā nav reālas un vissmagākās fantāzijas mājo tikai viņas pašas galvā.
Šajā smagajā dzīves posmā aktrisei neatsveramu un milzīgu atbalstu sniedza arī kolēģi teātra aizkulisēs, īpaši režisore Kristīne Krūze-Hermane. Režisores dotais ieteikums un metode iztēloties pašu sliktāko iespējamo scenāriju palīdzēja Agatei Kristai paskatīties uz situāciju no citas perspektīvas un beidzot saprast, ka pat visbaisākās un melnākās domas visbiežāk ir stipri pārspīlētas. Šī pieeja deva iespēju mazināt akūto trauksmi un radīja pārliecību, ka viņa ir pietiekami spēcīga, lai uzvarētu šīs bailes. Agate Krista uzsver, ka galvenais noslēpums ir nebēgt no savām izjūtām, bet ļaut tām izskanēt un pāriet, saglabājot pacietību. Tagad, pateicoties smagam darbam ar sevi, aktrise ir atradusi ceļu atpakaļ pie piepildītas dzīves, pierādot, ka pat no visdziļākās tumsas ir iespējams izkļūt un atgriezties uz skatuves dēļiem stiprākai nekā jebkad agrāk.
