Kad dzīve burtiski salūst gabalos un viss, kas reiz šķita stabils un mūžīgs, pazūd dažu sekunžu laikā, ir vajadzīgs teju pārcilvēcisks spēks, lai spētu piecelties un sākt visu pilnībā no jauna. Nellija Janaus, sieviete, kura ilgus gadus prasmīgi un ar apbrīnojamu atbildības sajūtu darbojās Latvijas ietekmīgāko un leģendārāko vīriešu labajā rokā, piedzīvoja brīdi, kad viņas pasaulē iestājās absolūts tukšums. Viņa bija tā, kura plecu pie pleca strādāja ar tādām vēsturiskām personībām kā Anatolijs Gorbunovs, Jānis Peters un pats Maestro Raimonds Pauls. Viņas pārraudzībā tika organizēti leģendārie Atmodas Dziesmu svētki — vēsturisks brīdis, kad Mežaparka estrādē XX Dziesmu svētku noslēguma koncertā pāri tūkstošu balsīm lija neviltotas aizkustinājuma asaras, un tajā mirklī viņai šķita, ka šī ir augstākā dzīves virsotne, ko vien cilvēks var sasniegt. Tā bija neaprakstāma emocionālā un profesionālā virsotne, kurā viņa jutās patiesi laimīga un savā vietā.
Tomēr skarbā realitāte sagatavoja nepielūdzamu triecienu. Neilgi pirms savas piecdesmit gadu jubilejas sliekšņa, šis spožais un panākumiem bagātais lidojums aprāvās vienā mirklī. Nellija Janaus pēkšņi un bez jebkāda brīdinājuma zaudēja savu augsto valsts amatu un palika burtiski uz ielas. Tas nebija vienkārši darba zaudējums — tas bija pilnīgs eksistenciāls krahs. Viņa palika bez stabiliem iztikas līdzekļiem, bez ierastajiem ienākumiem un bez jebkādas aizmugures, uz kuru varētu paļauties šajā kritiskajā dzīves posmā. Tajā vecumā, kad lielākā daļa cilvēku jau baudīja stabilas karjeras augļus, viņai nācās nostāties aci pret aci ar skaudro faktu, ka viss ir jāsāk no absolūtas nulles, paturot prātā kāda numerologa reiz uzdoto un prātā palikušo jautājumu par to, kāpēc viņa savā dzīvē vienmēr labprātīgi izvēlējusies palikt pēdējā rindā pēc saldējuma un mūžīgi atradusies kāda ietekmīga vīrieša otrajā plānā. Kārlis Līcis, Andrejs Inkulis, Imants Daudišs un pārējie grandiozie vīrieši vienmēr bija pirmie, bet viņa — uzticamā, darbu mīlošā ēna. Tā bija izcila un neatsverama dzīves skola blakus milzīgām personībām, taču vienlaikus arī milzīga nasta, stress un milzīga atbildība, kas prasīja milzu enerģiju.
Pusmūža krīzes un pilnīga materiālā trūkuma fonā Nellijā tomēr nepazuda tā drosmes dzirksts, kas nepieciešama, lai radītu kaut ko pilnīgi nebijušu. Viņa nevis padevās likteņa triecieniem, bet gan mobilizēja visus savus iekšējos spēkus un spēja izveidot impēriju, kas pilnībā un uz visiem laikiem izmainīja un pārveidoja visu skaistumkopšanas nozari Latvijā. Šis neticamais un iedvesmojošais pacēliens pierādīja, ka pat pēc vissmagākā kritiena ir iespējams atrast jaunu ceļu. Un tagad, kad šis grandiozais darba un cīņas posms ir noslēdzies, ir pienācis laiks ilgi gaidītajam mieram. Viņa jau laikus sev bija stingri nosakojusi un apsolījusi — kad pienāks astoņdesmit gadu slieksnis, viņa dosies pelnītā pensijā. Šis solījums sev tika izpildīts bez mazākajām šaubām vai nožēlas. Šo jauno un skaisto dzīves posmu, kurā vairs nav jāsteidzas, nav jābūt kāda vīrieša aizmugurē un nav nekas jāpierāda pasaulei, Nellija Janaus ar smaidu un dziļu gandarījumu sauc par savu jauno, patieso brīvību, ko viņa ir pilnībā nopelnījusi.
