Samanta Tina nonākusi līdz smagam slieksnim un pieņēmusi lēmumu par laulības pārtraukšanu

Mūsu pašmāju spilgtā un skatuvi mīlošā dziedātāja Samanta Tīna ir nonākusi dzīves krustcelēs, sperot ārkārtīgi smagu, taču sev izšķirošu soli. Māksliniece ir atklāti dalījusies savos pārdzīvojumos par vienu no sarežģītākajiem, emocionāli smagākajiem un tumšākajiem posmiem savā mūžā, proti, par pieņemto lēmumu pielikt treknu punktu savai laulībai. Viņa neslēpj, ka šis process ir prasījis milzīgu spēku, jo emocionālā plaisa attiecībās draudēja pilnībā iznīcināt viņas pašas personību, un turpināt šādu kopdzīvi vairs nebija iespējams.

Skaidrojot sava sāpīgā lēmuma aizkulises, mūziķe īpaši uzsver, ka viņas attiecībās nav bijis fiziskas vardarbības. Tomēr viņa ir stingri pārliecināta, ka jebkāda veida agresija, pat ja tā neizpaužas fiziski, nav pieņemama un nekādā gadījumā nevar kalpot par pamatu veselīgām un drošām attiecībām. Samanta Tīna atzīst, ka kādā kritiskā brīdī viņu pārņēmusi skaidra apjausma: turpinot šādi eksistēt un paliekot šajā postošajā vidē, viņa vienkārši sāktu pazaudēt pati sevi kā sievieti un personību. Tas bijis brīdis, kad viņa skaidri un gaiši novelk savas personīgās robežas, kuras nevienam nav ļauts pārkāpt.

Sākotnēji māksliniece nav padevusies un izmisīgi centusies meklēt atbildes pati savos dziļumos. Viņa daudz domājusi, analizējusi un veltījusi pūles tam, kā vēl būtu iespējams glābt brūkošo savienību un saglabāt laulības saites. Tomēr laika ritējums un skarbā realitāte piespiedusi saprast, ka ar vienas puses vēlmi ir par maz. Situācijas atrisinājums un attiecību glābšana nebija atkarīga tikai no viņas pašas rīcības un gribas, jo laulībā vienmēr ir iesaistīti divi cilvēki.

Kad viss jau šķita izlemts un aiz muguras palika smagā šķiršanās, liktenis un dzīve Samantai Tīnai sagatavoja vēl kādu grandiozu, pilnīgi negaidītu pavērsienu. Dziedātāja uzzināja, ka atrodas bērniņa gaidībās. Atceroties šo satraucošo brīdi, kad uzzinājusi par gaidāmo mazuli tik sarežģītā dzīves periodā, dziedātāja neslēpj savas pirmās emocijas un apmulsumu. Sākotnēji viņa pat neziņā un sāpēs sev jautājusi, kāpēc tas viss notiek tieši ar viņu un kāpēc tieši šajā brīdī. Tomēr šīs bailes un šaubas ātri vien izgaisušas, un tās nomainījusi dziļa, nelaužama pārliecība. Šobrīd viņa stingri tic, ka ikviens bērns ir patiesa svētība, un tieši ar šādu milzīgu pateicības sajūtu sirdī viņa raugās uz gaidāmajām pārmaiņām un savu jauno dzīves lomu.