Laiks skrien nepielūdzami ātri, un šķietami nesen dzimušie slavenību bērni acumirklī pārvēršas par patstāvīgām, spilgtām un neparastām personībām. Jau pašā jūlija sākumā īpašu un zīmīgu dienu svinēs leģendārā režisora Dž. Dž. Džilindžera un talantīgās, ekspresīvās mākslinieces Elīnas Maliginas kopīgā atvase Hanna Dzelme. Meitene svin savu četrpadsmito dzimšanas dienu, un šis skaitlis iezīmē brīnišķīgu posmu, kad bērna vaibstos un raksturā arvien skaidrāk sāk iezīmēties pieauguša cilvēka personības kontūras. Šobrīd, skatoties uz Hannu, vairs nav nekādu šaubu, ka viņa ir mantojusi savu radošo un inteliģento vecāku izcilākos gēnus. Radošā dzirksts meitenē burtiski dzirksteļo, un to nav iespējams nepamanīt.
Kā zināms no abu vecāku kopīgās dzīves vēstures, Hanna nāca pasaulē režisora Dž. Dž. Džilindžera piektajā laulībā, kurā viņš bija jāvārdu teicis aktrisei un māksliniecei Elīnai Maliginai. Lai gan abu radošo personību vētrainā savienība pēc kāda laika izjuka un viņu kopīgais dzīves ceļš šķīrās, abiem izdevās saglabāt pašu svarīgāko — mīlestību pret savu meitu. Pēc vecāku šķiršanās Hanna palika dzīvot kopā ar mammu, taču tas nekādā veidā neietekmēja viņas saikni ar tēvu. Arī šobrīd meitenei ar savu slaveno tēti ir vienkārši lieliskas, sirsnīgas un tuvas attiecības, kas laika gaitā kļuvušas tikai stiprākas un noturīgākas.
Jau četrus gadus Elīna Maligina kopā ar savu atvasi ir pieņēmusi drosmīgu lēmumu un par savām pastāvīgajām mājām izvēlējusies saulaino un eksotisko Spānijas kūrortpilsētu Marveju. Dzīve Vidusjūras krastā sniedz pilnīgi citu elpu, taču abas dāmas nekad neaizmirst par savām saknēm un ik pa laikam labprāt atbrauc uz dzimto Rīgu, lai izbaudītu Latvijas vasaru un satiktu tuvus cilvēkus. Tieši vienā no šādām ciemošanās reizēm abas izdevās satikt mākslas galerijā MuseumLV. Šī vieta vizītei netika izvēlēta nejauši, jo tieši tur aplūkojamas pašas Maliginas uzņemtās mākslas fotogrāfijas, kas piesaista daudzu kultūras cienītāju uzmanību.
Sarunā Hanna atklāti un sirsnīgi dalījās pārdomās par savu šī brīža dzīvi divās dažādās valstīs, stāstot, ka viņai vienlīdz ļoti patīk atrasties gan Spānijā, gan dzimtajā Latvijā. Šāda dubulta dzīve meitenei nesagādā grūtības, jo uzticami draugi un domubiedri viņai ir izveidojušies gan tālajā dienvidu kūrortā, gan šeit, Rīgas ielās. Ikdienā viņa skolojas turpat Spānijā un jau tagad var lepoties ar izcilām valodu zināšanām — jaunā dāma brīvi pārvalda četras valodas: latviešu, angļu, krievu un spāņu. Hanna arī neslēpj kādu zīmīgu detaļu par savu ikdienu Marvejā, proti, tur ar apkārtējiem cilvēkiem un vienaudžiem viņai visbiežāk sanākot komunicēt tieši krievu valodā.
Kad saruna ievirzās par interesēm un hobijiem, kas meiteni aizrauj ārpus skolas sola un mācībām, Hanna atklāj, ka viņu patlaban visvairāk saista un intriģē mākslas pasaule. Īpaši tuva un mīļa viņai ir kļuvusi tieši fotogrāfijas joma, kas liecina, ka mātes ietekme un apkārtējā radošā vide ir atstājusi dziļas pēdas viņas pasaules uztverē. Viņa jau tagad caur objektīvu mācās saskatīt pasaules skaistumu un nianses.
Attālums starp valstīm nav šķērslis arī attiecībām ar tēvu. Hanna pastāstīja, ka ar Džilindžeru telefoniski sazinās pilnīgi regulāri, uzturot ikdienas saikni, un ik pa laikam abiem izdodas arī klātienē satikties un pavadīt laiku kopā. Interesanti, ka laikā, kad režisors vēl bija kopā ar savu sesto sievu, pazīstamo rakstnieci Ingu Grencbergu, meitene bija ļoti bieža un gaidīta viešņa viņu mājās. Šo kopīgo mirkļu rezultātā Hannai ar Ingu izveidojušās neparasti siltas, uzticības pilnas un mīļas attiecības. Rakstniece pat nereti mērojusi tālo ceļu un apciemojusi Hannu un Elīnu viņu mājās Spānijā. Visas trīs radošās un spilgtās sievietes joprojām aktīvi un cieši sazinās arī ikdienā, pierādot, ka īsta cilvēcīga saikne spēj pārvarēt jebkādas pagātnes peripetijas un dzīves pavērsienus.
